Palaižot bērnus uz bērnudārzu, vecāki pedagogiem un citiem bērnudārzā strādājošajiem uztic dārgāko, kas viņiem ir, – savu bērnu. Tādēļ bērnam drošs un draudzīgs bērnudārzs ir svarīgs faktors. Lai bērns dārziņā justos labi un spētu apgūt jaunas zināšanas un prasmes, bērnudārzam jābūt arī draudzīgam. Kā to panākt?
Viens no būtiskākajiem faktoriem ir vides iekārtošana. Tai jābūt ne vien fiziski drošai, bet arī tādai, kas neveicina bērnu emocionālu pārsātināšanos. Svarīgi, lai telpas būtu atklātas un skolotājam pārskatāmas un tajās nebūtu pārlieku daudz raibu detaļu ne uz sienām, ne uz citām virsmām. Telpu iedalīšana zonās palīdzēs uzturēt tajās kārtību, regulēt bērnu emocijas un nodrošināt veselīgu disciplīnu.
Bērnudārza ikdiena neizbēgami ir saistīta ar bērnu emocijām. Spēcīgas bērnu emocijas, ar kurām bērns pats nespēj tikt galā, traucē skolotāja darbu, un arī apdraud citus grupiņas biedrus, ja bērns šādos brīžos citiem dara pāri. Tādēļ ir svarīgi, ka grupiņā ir vieta ar atbilstošu vidi, kur bērns var atpūsties un pabūt vienatnē, arī nomierināties, tādā veidā preventīvi novēršot nekontrolētus emociju izvirdumus.
Nodarbību satura plānošana nodrošina, ka nodarbību laikā pedagogs ir pilnībā klātesošs un atbalstošs. Tikai tā bērni labāk apgūs to, kas viņiem jāiemācās, un jutīsies droši un motivēti.
Kad bērns uzsāk gaitas dārziņā, svarīgi vispirms ar bērnu izveidot saikni. Skolotājs to var izdarīt, sniedzot bērnam atbalstu un palīdzību, kad viņam radušās kādas grūtības vai neveiksmes, tādējādi radot drošības sajūtu. Tikpat būtiski ir kopā ar bērnu priecāties par rotaļām un uzslavēt bērnu par sasniegumiem un vēlamu uzvedību, parādot, ka bērns tiek pieņemts un atzinīgi novērtēts.
Lai bērnam atvieglotu iejušanos dārziņā, vēlams pakāpenisks adaptācijas periods. Tas vajadzīgs gan tiem bērniem, kuri tikko sāk apmeklēt bērnudārzu, gan tad, kad bērni atgriežas pēc vasaras brīvdienām. Šāds pakāpenisks adaptācijas process paredz iespēju pirmajās dienās bērnam grupiņā nākt kopā ar vecākiem, vai palikt bērnudārzā nepilnu dienu.
Būtiska ir arī mijiedarbība ar vecākiem. Skolotājam uzreiz ir jāizrunā, kad, cik bieži un kādā formā notiek saziņa. Tāpat jāatceras, ka vecākiem ir svarīgi ik pa laikam saņemt informāciju par to, kā bērnam dārziņā klājas, kā viņš jūtas un kā viņam veicas ar pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.
To, kā bērnam veiksies, bērnudārza gaitas uzsākot, kā viņš uztvers apkārt notiekošo un kā uz to reaģēs, nosaka arī bērna temperaments. Raudāšana ir viena no temperamenta izpausmēm, tomēr pedagogam būtu jāpievērš uzmanība tam, ka raudāšana var būt arī iemācīta uzvedība, tādēļ ir svarīgi to identificēt.
Detalizēti uzzināt par:
- bērnu temperamenta iezīmēm un kā tās izpaužas;
- raudāšanu, kā skolotājam uz to reaģēt un ko darīt, ja bērns negrib, ka viņu mierina;
- vides iekārtošanu;
- principiem, kā pareizi iedalīt telpu zonās;
- satura sagatavošanu;
- adaptēšanās periodu un svarīgāko, kas jāievēro pirmajā mēnesī
vari speciāli pedagogiem sagatavotā apmācību kursā “Bērnudārza gaitu uzsākšana”.
Pieteikties kursam vari šeit: https://miletizglitoti.lv/kurss/pedagogiem-bernudarza-gaitu-uzsaksana/
Ja tevi interesē, kā pareizi izveidot veiksmīgu, efektīvu un bērnus atbalstošu sadarbību ar vecākiem, aicinu tevi noklausīties kursu “Pedagogu sadarbība ar vecākiem”.
Vairāk informācijas par kursu (turpat vari arī pieteikties) šeit: https://miletizglitoti.lv/kurss/pedagogu-sadarbiba-ar-vecakiem-4/
