Kādas ir ilgtermiņa sekas un kā bērns patiesībā mācās robežas un disciplīnu bez bailēm? Kāpēc kliegšana nestrādā?
Nesen TikTok redzēju ierakstu, kas izraisīja ļoti daudz emociju.
Tajā ar sašutumu tika runāts par to, ka:
“80. un 90. gados taču varēja – lamāt, uzkliegt, pateikt: aizej savāc istabu, uzsist pa dupsi vai pa pakausi, un viss kaut kā strādāja.”
Kad tava mašīna nebrauc, tu taču neceri, ka, uzsitot pa kapotu un sakliedzot:
“Cik stulba mašīna!”,
tā pēkšņi sāks braukt.
🌱
Kad istabas augs atkal ir novītis, tu nekliedz uz to un neuzšauj pa lapām, cerot, ka tas tūlīt uzplauks.
Kāpēc tad šķiet, ka kliegšana palīdz? Kāpēc kliegšana nestrādā?
Kāpēc tad šķiet, ka, uzšaujot un uzkliedzot uz bērnu, viņš beidzot sāks darīt to, ko mēs no viņa vēlamies?
Es nezinu nevienu stāstu, kur kliegšana vai sišana būtu ilgtermiņā apturējusi apgrūtinošu uzvedību.
Kā bērns patiesībā mācās
Bērns mācās tad, kad mēs viņu cieņpilni mācām un skaidrojam.
Ja parādās nevēlēšanās klausīt, mācīties, lasīt vai iesaistīties, tas diemžēl bieži ir mūsu pašu audzināšanas rezultāts.
Neviens bērns nevēlas būt slikts vai muļķis.
Audzināšanas sekas redzamas vēlāk
Audzināšanas rezultātus mēs neredzam uzreiz – tos redzam pēc gadiem.
Tāpēc problēmas sāk parādīties vēlāk.
Tās parasti veidojas pakāpeniski, ilgstošas, neatbilstošas pieejas rezultātā.
Kurss vecākiem: Kā bērnam mācīt robežas un disciplīnu
Ar atlaidi tikai janvārī
👉 Vecāku novērtētākais kurss jau trešo gadu
🔗 Kā bērnam mācīt robežas un disciplīnu
Pamats, kas jāapgūst visiem vecākiem.
