Atjaunots: 31.10.2026
Iekļaujošā izglītība Latvijas skolās jau sen vairs nav jaunums. Līdz ar iekļaujošās izglītības ieviešanu skolu ikdienā ir svarīgi, ka pedagogi aktīvi izzina un mācās atpazīt dažādu bērnu uzvedību.
2. aprīlis ir autiskā spektra traucējumu (AST) atpazīstamības diena.
Joprojām nav skaidrs, kas izraisa AST, taču šī spektra traucējumi nav pieskaitāmi pie reti sastopamiem. Tādēļ ir būtiski, ka gan vecāki, gan skolotāji spēj ne tikai šādu uzvedību atpazīt, bet arī zina, kā strādāt un sadarboties ar bērnu, kuram ir AST.
AST ir attīstības traucējumi, kas ietekmē cilvēka spējas saprasties un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Fiziski cilvēki ar AST izskatās pavisam “normāli”, tādēļ nereti, nezinot, ka cilvēkam ir AST, pārējiem var likties, ka šis cilvēks ir nepieklājīgs, neaudzināts, iedomīgs vai dīvains.
Visbiežāk AST izpaužas 3 galvenajās jomās:
- savstarpējā mijiedarbībā ar citiem – cilvēki ar AST bieži vēlas norobežoties, viņiem ir raksturīga vienaldzība attieksme pret citiem, bērni labprātāk spēlējas savrup vieni paši;
- komunikācijā ar citiem – cilvēkiem ar AST ir grūti uztvert vispārpieņemtu žestu, balss toņa vai izteicienu nozīmi, viņiem ir grūti atpazīt vai saskatīt citu cilvēku emocijas un reakcijas;
- AST raksturīgs iztēles trūkums – tas ne tikai traucē izprast un apgūt informāciju tādās jomās kā vēsture, literatūra, sociālās zinības u. tml., bet, arī izdarīt izvēles. Bērniem tas rada grūtības iesaistīties rotaļās.
Cilvēkiem ar AST bieži ir raksturīgas atkārtojošās darbības un stingra turēšanās pie plāna, ierastā režīma vai citiem paradumiem, piemēram, iešana uz skolu vai darbu pa vienu un to pašu maršrutu precīzi vienā un tajā pašā laikā. Šiem cilvēkiem bieži ir specifiskas intereses vai hobiji, kas tiek attīstīti gandrīz mānijas līmenī, un nereti tie ir saistīti ar faktu sistematizēšanu.
Daži uzvedības piemēri, kas norāda uz AST bērniem:
- nespēlējas ar citiem bērniem;
- saskarsmē nav acu kontakta;
- grūtības ar uzdevumiem un rotaļām, kur nepieciešama iztēle;
- ilgstoši runā par vienu un to pašu tēmu;
- nereaģē uz apkārt notiekošo;
- vāji attīstīta valoda;
- kā papagailis atkārto vārdus un frāzes, ko saka otrs;
- mijiedarbība bieži veidojas vienpusēja, jo bērns tajā neiesaistās;
- bieži izrāda vienaldzību;
- saskarsmē ar citiem bērniem iesaistās tikai ar pieaugušā palīdzību;
- bērna uzvedība ar šķist dīvaina vai situācijai neatbilstoša, dažkārt bērns smejas nevietā un nelaikā.
Ir ļoti svarīgi, ka AST tiek diagnosticēti pēc iespējas agrāk. Jo ātrāk šāds bērns saņems atbilstošu palīdzību un strukturētu atbalstu, jo lielākas iespējas, ka viņš apgūs vairāk prasmju un maksimāli varēs realizēt savu potenciālu kā pieaudzis cilvēks. Tādēļ, ja ir aizdomas, ka bērna uzvedība nav atbilstoša, uzreiz ir jāvēršas pie psihologa – laicīga grūtību konstatēšana un atbilstošs atbalsts palīdzēs bērnam adaptēties dzīvei.
Vairāk par AST var uzzināt Latvijas Autisma apvienības mājas lapā www.autisms.lv.
Kas ir AST – īsumā
AST jeb autiskā spektra traucējumi ir neiroloģiskās attīstības traucējumi, kas ietekmē to, kā bērns uztver citus cilvēkus, sazinās un reaģē uz apkārtni. Vārds „spektrs” nozīmē, ka katram bērnam tas izpaužas citādi: vienam ir grūtības ar runu, cits runā daudz, bet grūti saprot jokus un citu cilvēku nolūkus. Bieži ir arī izteikts jutīgums pret skaņām, pieskārieniem vai gaismu. AST nav audzināšanas kļūda, un tas nepāriet ar vecumu, – taču ar piemērotu atbalstu bērns var iemācīties ļoti daudz.
Ko nozīmē „viegli autiskā spektra traucējumi”?
„Viegli AST” nav oficiāls diagnozes nosaukums. Speciālisti mūsdienās runā par to, cik daudz atbalsta bērnam vajag ikdienā. Bērns, kuram AST pazīmes ir mazāk pamanāmas, bieži labi runā un mācās, bet viņam ir grūti draudzēties, saprast neuzrakstītos noteikumus, pārslēgties no vienas darbības uz citu vai izturēt troksni. Tieši tāpēc šos bērnus mēdz pamanīt vēlu – un uzvedību nereti nosauc par „neaudzinātu”. Arī šķietami „vieglos” gadījumos atbalsts mājās un iestādē ir ļoti nozīmīgs.
Pie kā vērsties Latvijā, ja ir aizdomas?
Pirmais solis – ģimenes ārsts vai pediatrs. Viņš izvērtē attīstību un nosūta pie speciālistiem. AST diagnozi Latvijā ir tiesīgs noteikt bērnu psihiatrs, bieži kopā ar psihologa izvērtējumu. Rindas var būt garas, tāpēc ģimenes ārsts var nosūtīt pie vairākiem speciālistiem uzreiz un uz valsts apmaksātu agrīnās intervences pakalpojumu vēl pirms diagnozes. Kamēr gaidi, nav jāgaida ar palīdzību: logopēds, ergoterapeits vai psihologs var sākt strādāt ar tām prasmēm, kas bērnam sagādā grūtības jau tagad. (Avots: lvportals.lv, 31.10.2024)
Ja vēlies izrunāt savas bažas ar psiholoģi, vari pieteikties konsultācijai vecākiem.
Kā atbalstīt bērnu ar AST ikdienā
- Paredzama diena: attēlu dienas plāns un brīdinājums pirms pārmaiņām („pēc 5 minūtēm ejam ārā”).
- Īsas, skaidras norādes – viena darbība reizē, ar žestu vai attēlu.
- Klusa vieta, kur atgūties, ja apkārt par daudz trokšņa.
- Bērna intereses kā tilts – caur tām vieglāk mācīties un sarunāties.
- Vienota pieeja mājās un bērnudārzā/skolā – tāpēc tik svarīga vecāku un pedagogu sadarbība.
Lasi arī: kāpēc ir svarīgi veidot bērna uzvedības aprakstu un 5 praktiski soļi, kā palīdzēt bērnam regulēt emocijas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai AST var pamanīt jau mazam bērnam?
Jā, pirmās pazīmes nereti redzamas jau līdz 2–3 gadu vecumam: maz acu kontakta, nereaģē uz savu vārdu, nerāda ar pirkstu, runa attīstās vēlāk vai pazūd jau apgūti vārdi. Ja kaut kas satrauc, runā ar ģimenes ārstu – labāk pārbaudīt agrāk.
Kas nosaka AST diagnozi?
Latvijā diagnozi nosaka bērnu psihiatrs. Uz izvērtēšanu nosūta ģimenes ārsts vai pediatrs.
Vai AST pāriet ar vecumu?
AST saglabājas visu dzīvi, bet tas, cik grūta ir ikdiena, ļoti mainās. Ar savlaicīgu un piemērotu atbalstu bērni apgūst daudz prasmju un var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Ko darīt pedagogam, ja grupā ir bērns ar AST pazīmēm?
Novērot un pierakstīt konkrētas situācijas, iekārtot paredzamu dienas ritmu un mierīgi pārrunāt novērojumus ar vecākiem. Pedagogs diagnozi nenosaka – viņa uzdevums ir atbalstīt bērnu un vecākus.
Vai AST cēlonis ir audzināšana?
Nē. AST ir neiroloģiskās attīstības traucējumi, un tos neizraisa vecāku audzināšana.
Lai palīdzētu gan vecākiem, gan pedagogiem saprast:
- vai bērnam ir AST,
- kā mijiedarboties ar bērnu, kuram ir AST,
- kā palīdzēt viņam iekļauties ne tikai bērnu kolektīvā, bet ikdienas dzīvē,
- kā veidot komunikāciju ar šādu bērnu,
piedāvāju iespēju noklausīties kursu “Kā palīdzēt iekļauties bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST)”.
Kurss Tev sniegs:
- zināšanas par AST un šo traucējumu izpausmēm;
- metodes, kā veidot komunikāciju;
- pieejas, kā mijiedarboties;
- praktiskas prasmes, kā sadarboties un izvairīties no nevēlamas uzvedības,
- padomus, kā iekārtot vidi.
Pieteikties kursam vari šeit:
https://cal.com/miletizglitoti/konsultacija
Bērni ar AST, kuri savlaicīgi saņem tieši viņiem piemērotu, strukturētu atbalstu, lielākoties veiksmīgi apgūst nepieciešamās prasmes, kas vēlāk ļauj viņiem sekmīgi iekļauties sabiedrībā, veidot konstruktīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.




