Īsā atbilde: ja bērns negrib samīļot omīti vai citu radinieku, nepiespied viņu. Bērnam ir tiesības pateikt „nē” arī apskāvienam. Ja radinieku viņš sen nav redzējis, viņam vienkārši vajag laiku iejusties. Tavs uzdevums ir palīdzēt abām pusēm: bērnam sajust, ka viņa „nē” tiek cienīts, bet radiniekam saprast, ka tas nav atraidījums, un piedāvāt citu veidu, kā pabūt kopā.

Omīte atbraukusi no tālienes, izstiepj rokas: „Nāc pie omītes samīļoties!” Bērns paslēpjas aiz tavas kājas. Omīte apbēdināta: „Nu tad omīte vairāk nebrauks ciemos.” Un tu stāvi pa vidu, un neērti ir visiem: tev, bērnam un omītei. Pazīstami?

Kāpēc bērns negrib samīļot radiniekus?

Apskāviens ir emocionāla saikne. Ja bērns cilvēku sen nav redzējis, pat ja tas ir tuvs ģimenes cilvēks, viņam vajag laiku, lai iesiltu. Tas nekādā veidā nenozīmē, ka viņš omīti nemīl vai ir „nepieklājīgs”.

• Temperaments. Daļa bērnu ir lēnāk iesilstoši. Jaunā situācijā viņi vispirms stāv pie mammas kājas un vēro. Tā nav nedrošība, bet temperamenta iezīme. Nedrošību var radīt tieši mudināšana un stumšana.
• Pārsātinājums. Svētki, daudz cilvēku, skaļas balsis, smaržas, pieskārieni no visām pusēm. Jutīgākam bērnam tas viss kopā var būt par daudz.
• Nogurums vai garastāvoklis. Arī mēs, pieaugušie, ne katrā brīdī gribam apskauties.
• Piespiešana. Kur ir piespiešana, tur ir pretestība. Jo vairāk bērnu mudina, jo ciešāk viņš turas pie tavas kājas.

Kāpēc ir svarīgi nepiespiest?

Kad mēs ļaujam bērnam pašam izlemt, vai samīļot, viņš mācās, ka viņa ķermenis pieder viņam un ka viņš drīkst izlemt, kā izrādīt savu pieķeršanos. Sākumā viņš to mācās ar tuviem cilvēkiem. Vēlāk, kad kāda sveša tante vai onkulis uz ielas piedāvās konfektes, viņš zinās, ka drīkst pateikt „nē”, ka viņa „nē” ņems vērā un ka uz to drīkst pastāvēt.

Pētnieki, kas apkopojuši pētījumus par bērnu aizsardzību, uzsver: vecāki bērnu pasargā ne tikai ar uzraudzību, bet arī stiprinot viņa pašpārliecību un pašvērtējumu. Tas ir saistīts ar to, ka bērns spēj atbilstoši reaģēt un pastāstīt pieaugušajam, ja kaut kas nav labi (Rudolph u. c., 2018).

Ko darīt, ja bērns negrib samīļot: 5 soļi

1. Sagatavo bērnu un radiniekus jau iepriekš

Ja zini, ka būs ciemiņi vai svētki, pastāsti bērnam, kas notiks, un iedod viņam pašam izvēli:

„Tev varbūt būs mazliet dīvaini, jo omīti tu sen neesi redzējis. Kad viņa atbrauks, tu pats izlemsi, vai gribi viņu samīļot vai vienkārši pamāt.”

Arī radiniekiem var pastāstīt jau pa telefonu: „Viņam vajag mazliet laika iesilt. Ja dosi viņam laiku, viņš pats pienāks.” Tā viņi nebrāzīsies virsū ar „uci, uci” uzreiz pie durvīm.

2. Kad bērns atsakās, nosauc viņa sajūtu un nosargā viņa „nē”

„Tu vēl nejūties gatavs samīļoties. Tas ir okei, tu vari pagaidīt, kamēr iejutīsies.”

Nesauc bērnu par „kautrīgu” ne viņam, ne citu klātbūtnē. Labāk pasaki, kāds viņš ir: „Viņam vajag mazliet laika.” Tā bērns iegūst autoritāti pār sevi: viņš zinās, kad būs gatavs.

3. Piedāvā citu veidu, kā sasveicināties

Apskāviens nav vienīgais veids, kā parādīt, ka priecājies par otru. Piedāvā izvēli:

„Tev ar omīti vēl ir mazliet neierasti, un tas ir okei. Gribi viņai pamāt, iedot pieci vai aizsūtīt gaisa bučiņu?”

Un, ja bērns negrib arī to, tas ir okei. Pieklājību bērns mācās no tava piemēra: tu sasveicinies ar omīti silti un priecīgi, un viņš to redz.

4. Parūpējies arī par radinieka jūtām

Omītei vai vectētiņam tas var sāpēt pa īstam, it īpaši, ja viņi uzauga laikā, kad bērnam bija „jāsamīļo, jo tā pieklājas”. Atzīsti viņa jūtas un pastāsti, kāpēc tā darāt:

„Man ir ļoti prieks, ka tu atbrauci. Es zinu, ka tas bija garš ceļš un tu ļoti gaidīji šo brīdi. Mēs gribam viņai iemācīt, ka viņa drīkst teikt „nē” un ka mēs viņas „nē” pieņemam. Iesim iedzert tēju, un viņa pienāks, kad būs gatava.”

Tu cieņpilni sargā sava bērna robežas, un bērns to redz. Viņš jūtas pasargāts.

5. Dod laiku un vienkārši pavadiet laiku kopā

Kopīga spēle, grāmata, cepumu cepšana vai pastaiga dara vairāk nekā jebkāda pierunāšana. Bieži pēc stundas bērns pats atnāk, apsēžas blakus un vēlāk arī apskauj. Kad tas notiek, vienkārši priecājies:

„Tev tagad ir labi ar omīti, un tu gribi viņu samīļot. Cik jauki!”

Biežākās kļūdas: vecā pieeja un jaunā pieeja

Daudzi no mums uzauga ar to, ka radiniekiem bija „jādod bučiņa” vienalga, gribējām vai negribējām. Tā tad bija pieņemts, un neviens par to sevišķi nedomāja. Tagad mēs zinām vairāk.

• Vecā pieeja: „Nāc, samīļo omīti, nebūsi taču nepieklājīgs!” Jaunā pieeja: bērna „nē” tiek pieņemts, un viņam piedāvā citu veidu, kā sasveicināties.
• Vecā pieeja: „Omīte sabēdāsies” vai „omīte vairāk nebrauks”. Tā bērnam uzliek atbildību par pieaugušā jūtām, ko viņš vēl nespēj nest. Jaunā pieeja: par radinieka jūtām parūpējas pieaugušie.
• Vecā pieeja: paņemt bērnu un iedot radiniekam rokās, „lai pierod”. Jaunā pieeja: pakāpeniski. Bērns pats veido kontaktu, kad ir gatavs, un straujāk šeit nav labāk.
• Vecā pieeja: „Viņš mums tāds kautrīgs” citu klātbūtnē. Bērns tic tam, ko par viņu saka. Jaunā pieeja: „Viņam vajag mazliet laika.”
• Vecā pieeja: „Samīļo brālīti, uztaisīsim skaistu bildi!” Jaunā pieeja: bildei nav jābūt ar apskāvienu. Mīļums, kas ir pa īstam, nāk pats.

Kad meklēt speciālista palīdzību?

Tas, ka bērns ne vienmēr grib apskauties, ir pilnīgi normāli. Konsultēties ar bērnu psihologu ir vērts, ja:

• bērns ilgstoši izvairās no kontakta ar visiem, arī ar sev ļoti tuviem cilvēkiem, un tas traucē ikdienu;
• bērnudārzā pēc mēneša joprojām nerunā ne ar vienu bērnu vai pedagogu, lai gan mājās runā brīvi;
• bērns pēkšņi sāk ļoti baidīties no kāda konkrēta pieaugušā vai izvairīties no viņa, un mainās viņa uzvedība. Tad mierīgi uzklausi bērnu un vērsies pie speciālista. Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis ir 116111, bet akūtās briesmās zvani 112.

Un, ja radinieki tavu pieeju kritizē un tev pašai ir grūti to izturēt, arī par to var runāt ar speciālistu. Tu neesi viena.

Vēlies vēl? KLĀT aplikācijā ir plašāk par šo

KLĀT aplikācijā ir manas video nodarbības par robežām, temperamentu un bērna drošības sajūtu, gatavas frāzes dažādām situācijām un iespēja uzdot savu jautājumu. Ienāc KLĀT

Lasi arī: Temperamenta iezīme: pielāgošanās spējas jeb lēni iesiltošs bērns

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai jāpiespiež bērns samīļot omīti?

Nē. Bērnam ir tiesības pateikt „nē” arī apskāvienam. Kad ļaujam bērnam pašam izlemt, vai samīļot, viņš mācās, ka viņa ķermenis pieder viņam, un vēlāk zinās, ka drīkst pateikt „nē” arī svešam cilvēkam. Kur ir piespiešana, tur ir pretestība.

Kāpēc bērns negrib samīļot radiniekus?

Ja bērns cilvēku sen nav redzējis, viņam vajag laiku, lai iesiltu, un tas nenozīmē, ka viņš omīti nemīl. Iemesls var būt arī temperaments, pārsātinājums svētkos, nogurums vai pati piespiešana: jo vairāk bērnu mudina, jo ciešāk viņš turas pie tavas kājas.

Ko teikt bērnam, ja viņš negrib samīļoties?

Nosauc viņa sajūtu un nosargā viņa „nē”: „Tu vēl nejūties gatavs samīļoties. Tas ir okei, tu vari pagaidīt, kamēr iejutīsies.” Piedāvā citu veidu, kā sasveicināties: pamāt, iedot pieci vai aizsūtīt gaisa bučiņu. Nesauc bērnu par „kautrīgu”, labāk saki: „Viņam vajag mazliet laika.”

Ko teikt omītei, ja bērns negrib viņu samīļot?

Atzīsti viņas jūtas un pastāsti, kāpēc tā darāt: „Man ir ļoti prieks, ka tu atbrauci. Mēs gribam viņam iemācīt, ka viņš drīkst teikt „nē” un ka mēs viņa „nē” pieņemam. Iesim iedzert tēju, un viņš pienāks, kad būs gatavs.” Kopīga spēle vai pastaiga dara vairāk nekā jebkāda pierunāšana, un bieži pēc stundas bērns pats atnāk.

Avoti

• Mīlēt Izglītoti kursi: „Temperaments”, „Robežas un disciplīna”, „Drošības aplis”, „Brāļi un māsas”; Mg. psych. Simonas Dimantas video „Kad radinieki ļoti grib samīļot Tavu bērnu” (Instagram, 2026).
• Rudolph, J., Zimmer-Gembeck, M. J., Shanley, D. C., Hawkins, R. (2018). Child Sexual Abuse Prevention Opportunities: Parenting, Programs, and the Reduction of Risk. Child Maltreatment, 23(1), 96–106.