Īsā atbilde: ja bērns aiztur kaku, vispirms parunā ar pediatru un pārliecinies, ka vēderam viss ir kārtībā, jo cieta un sāpīga vēdera izeja ir biežs iemesls, kāpēc bērns sāk baidīties. Ja medicīniski viss ir kārtībā, iemesls visbiežāk ir psiholoģisks: vēlme pašam kontrolēt savu ķermeni vai bailes, ka atkal sāpēs. Abos gadījumos palīdz miers, neitrāla attieksme un nekāda spiediena.
Vēdera izejas aizturēšana ir viena no biežākajām grūtībām podiņmācības laikā. Tā vecākiem rada daudz trauksmes, un tas ir saprotami. Labā ziņa: ja tu meklē atbildes un nereaģē ar paniku, tu jau dari pareizi.
Vispirms: ķermenis
Pirms meklēt psiholoģiskus iemeslus, izslēdz fizioloģiskos. Kamēr kakāt sāp, neviena psiholoģiska pieeja nestrādās. Par uzturu, dzeršanu un līdzekļiem, kas padara vēdera izeju mīkstāku, lemj ārsts.
Pie pediatra ej bez kavēšanās, ja:
- kakā vai uz autiņa redzamas asinis;
- bērnam ir stipras vai atkārtotas sāpes vēderā;
- vēders ir uzpūsts vai ciets, bērns vemj vai viņam ir temperatūra;
- vēdera izejas nav vairākas dienas vai tā ir ļoti cieta;
- bērns slikti ēd, zaudē svaru vai, lai gan jau prata lietot podiņu, sāk netīšām nosmērēt apakšbikses.
Divi biežākie psiholoģiskie iemesli
1. Kontrole
Manā praksē visbiežāk. Ap 2–3 gadu vecumu bērns atklāj, ka savu ķermeni viņš var kontrolēt pats un neviens cits to izdarīt nevar. Ja ikdienā viņš jūt pārāk daudz pieaugušo kontroles, ne obligāti podiņmācībā, bet vispār ikdienā, viņš atrod šo vienu vietu, kur ir galvenais.
Kā to atpazīt: bērns neiet uz podiņa, bet aizskrien, paslēpjas, piemēram, aiz dīvāna, un tur pakakā pamperī vai biksēs. Viņš nav nobijies, viņš vienkārši dara to savā veidā.
2. Bailes no sāpēm
Ja kādreiz kakāšana ir bijusi sāpīga, bērns atceras, ka bija sāpīgi, un mēģina to novērst, aizturot. Tas veido apburto loku: jo ilgāk aiztur, jo cietāka un sāpīgāka kļūst vēdera izeja.
Kā to atpazīt: bērns raud, ir panikā, ir redzams, ka viņam ir bail. Viņš negrib slēpties, viņš negrib, lai tas notiek vispār.
Ko darīt, ja iemesls ir kontrole
- Reaģē neitrāli. Ne pozitīvi, ne negatīvi. Nekomentē pašu kakāšanu.
- Iedod kontroli ar vārdiem: „Tu zini, ka tev vajag. Tu pats izdomāsi.” Un atstāj mierā bērnu.
- Vienkārši palīdzi nomainīt drēbes, ja vajag, bez nopūtām un pārmetumiem.
- Dod vairāk izvēles ikdienā. Lai bērns var izvēlēties krūzīti, apģērbu, rotaļu. Jo vairāk autonomijas ikdienā, jo mazāk vajag „cīnīties” caur vēdera izeju.
Ja tā ir tikai podiņmācības situācija, uzlabojumi bieži redzami jau 3–7 dienu laikā, kad bērns sajūt, ka neviens viņu nekontrolē.
Ko darīt, ja iemesls ir bailes
- Atzīsti bailes: „Es saprotu, ka tev ir bail. Iepriekšējo reizi bija sāpīgi. Tas ir normāli, ka tev ir bail.”
- Nepārliecini ar loģiku. „Bet tagad jau nesāpēs!” mazam bērnam nestrādā.
- Ļauj bērnam noteikt tempu. Savs mazais podiņš, tu blakus, un nekādas vilšanās, ja šoreiz neizdodas.
- Runā par ķermeni vienkārši. Ķermenis paņem no ēdiena to, kas vajadzīgs, un liekais iznāk ārā kā kaka. Var izdomāt stāstu: „Kaka dodas ciemos pie saviem draugiem uz upi!”
Ko nedarīt
- Nekaunināt („Fuj, kas tā dara!”). Bērns iemācās, ka tas, kas nāk no viņa ķermeņa, ir slikts.
- Nesodīt un nespiest sēdēt uz podiņa.
- Neuzdot daudz jautājumu („Vai tev bail? Vai tevi kāds steidzināja?”). Bērns var pieņemt tavu skaidrojumu, pat ja tas nav īstais iemesls.
Kad meklēt speciālista palīdzību?
Pediatrs vai ģimenes ārsts vienmēr ir pirmais, ja ir kāda no augstāk minētajām pazīmēm vai ja aizturēšana turpinās. Pie bērnu psihologa ir vērts vērsties, ja:
- ārsts fizioloģiskus iemeslus ir izslēdzis, bet situācija nemainās vairākas nedēļas;
- parādās arī citas „kontroles” uzvedības: bērns atsakās ēst vai ģērbties;
- bailes ir tik lielas, ka bērns krīt panikā, tikko ierauga podiņu;
- tev pašam vai pašai tas rada lielu trauksmi un ģimenē ir daudz spriedzes.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc bērns aiztur kaku?
Biežākie iemesli ir sāpīga pieredze (ciets vēders), bailes, ka atkal sāpēs, vai bērna vēlme pašam kontrolēt savu ķermeni. Vispirms vienmēr jāizslēdz medicīniskie iemesli pie pediatra.
Kad ar vēdera aizturēšanu jāiet pie ārsta?
Ja ir asinis, stipras sāpes, uzpūsts vēders, vemšana, temperatūra, ja vēdera izejas nav vairākas dienas vai ja aizturēšana turpinās. Šaubu gadījumā labāk ej pie pediatra.
Ko teikt bērnam, kurš baidās kakāt?
Atzīsti bailes un esi blakus: „Es saprotu, ka tev ir bail. Es esmu šeit.” Nespied un nepārliecini ar loģiku.
Vai bērnu spiest sēdēt uz podiņa, līdz pakakās?
Nē. Spiediens palielina pretestību un bailes. Labāk piedāvā, palīdzi un ļauj bērnam noteikt tempu.
Cik ātri situācija uzlabojas?
Ja iemesls ir kontrole un tu reaģē neitrāli, uzlabojumi bieži redzami dažu dienu līdz nedēļas laikā. Ja ir bailes no sāpēm, var vajadzēt vairāk laika.
Ja jūti, ka gribi izrunāt tieši jūsu situāciju, piesakies uz konsultāciju pie manis klātienē Rīgā vai tiešsaistē. Konsultācija ir vecākiem, bērnam nav jānāk līdzi. Pieteikties konsultācijai
Autore: Simona Dimanta, Mg. psych., „Mīlēt Izglītoti” mācību centra dibinātāja. 10+ gadu pieredze darbā ar bērniem, vecākiem un pedagogiem.



