Īsā atbilde: bērni sāk runāt dažādā laikā. Svarīgāk par vārdu skaitu ir tas, vai bērns saprot teikto, rāda ar pirkstu un grib sazināties. Ja divos gados bērns saka tikai dažus vārdus un nesavieno divus vārdus vai trīs gados nerunā īsos teikumos, negaidi, ka „gan jau sāks”. Pārbaudi dzirdi un konsultējies ar logopēdu. Tikmēr ikdienā tu vari darīt daudz ko.
Rotaļu laukumā cits divgadnieks jau saka „mamma, dod bumbu”, bet tavs bērns rāda ar pirkstu un saka „ā”. Radinieki mierina: „Puikas runā vēlāk.” Kaimiņiene stāsta, ka viņas dēls līdz trim gadiem klusēja un tad uzreiz sāka runāt teikumos. Bet tev paliek jautājums: gaidīt vai rīkoties?
Abas lietas var būt patiesas. Daudzi bērni tiešām sāk runāt vēlāk un ātri panāk vienaudžus. Tomēr runa ir viena no tām jomām, kur gaidīšana var nozīmēt zaudētu laiku. Tāpēc ir vērts zināt orientierus un brīdinājuma zīmes.
Kā runa attīstās: orientieri pa vecumiem
Tie ir aptuveni orientieri, nevis eksāmens. Bērni attīstās dažādā tempā.
- Ap 1 gadu: pirmie vārdi („mamma”, „dod”, „nē”), bērns rāda ar pirkstu un atsaucas uz savu vārdu.
- Ap 1,5 gadiem: vairāki vārdi, bērns saprot vienkāršus lūgumus, piemēram, „atnes kurpi”.
- Ap 2 gadiem: vidēji ap 50 vārdu un pirmie divu vārdu savienojumi: „mamma, dod”, „tētis aiziet”.
- Ap 3 gadiem: īsi teikumi no trim līdz četriem vārdiem, un lielāko daļu teiktā saprot arī cilvēki ārpus ģimenes.
Ļoti svarīga ir arī runas saprašana. Ja bērns saprot, ko tu saki, rāda, ko grib, skatās acīs un spēlējas kopā ar tevi, tas ir labs pamats. Bērns, kurš visu saprot, bet vēl maz runā, ir citā situācijā nekā bērns, kurš nesaprot arī vienkāršus lūgumus.
Kad nav jāgaida
Konsultējies ar ģimenes ārstu un logopēdu, ja:
- pusotra gada vecumā bērns nesaka nevienu vārdu vai nerāda ar pirkstu;
- divos gados bērns saka tikai dažus vārdus un nesavieno divus vārdus;
- bērns nesaprot vienkāršus lūgumus;
- bērns neatsaucas uz savu vārdu vai reti skatās acīs;
- bērns pārstāj lietot vārdus, ko jau prata (jebkurā vecumā);
- trīs gados bērna runu nesaprot pat tuvinieki;
- tev ir sajūta, ka kaut kas nav kārtībā. Vecāku sajūtai ir nozīme.
Vispirms jāpārbauda dzirde. Pēc biežām saaukstēšanās reizēm vidusausī var uzkrāties šķidrums, kas uz laiku pasliktina dzirdi. Tad bērnam ir grūtāk skaidri sadzirdēt vārdus.
Kāpēc bērns var sākt runāt vēlāk?
Attīstības temps.
Daži bērni vispirms apgūst kustības un tikai tad runu. Bieži arī kāds cits ģimenē sācis runāt vēlu.
Dzirde.
Bērns var dzirdēt skaņas, bet nedzirdēt vārdus pietiekami skaidri.
Maz sarunu.
Bērns valodu mācās sarunā, kurā kāds atbild tieši viņam. Multfilma neatbild. Pētījumi rāda saistību starp ilgu ekrāna laiku agrā vecumā un lēnāku runas attīstību.
Nav vajadzības runāt.
Ja pieaugušie saprot no pusvārda un visu izdara bērna vietā, bērnam nav iemesla meklēt vārdus.
Plašāka attīstības aina.
Dažreiz runas aizkavēšanās ir daļa no plašākām attīstības atšķirībām, piemēram, autiskā spektra traucējumiem. Tāpēc speciālists skatās kopainu: vai bērns rāda, skatās acīs, spēlējas ar citiem un saprot teikto.
Divas valodas ģimenē pašas par sevi runu neaizkavē. Tomēr angļu valodas multfilmas nav otrā valoda ģimenē. Tās ir ekrāns. Bērnam vispirms vajag dzīvu sarunu dzimtajā valodā.
Kā palīdzēt bērnam runāt: 7 ikdienas soļi
1. Runā par to, ko bērns dara.
„Tu ņem sarkano mašīnu. Mašīna brauc.” Īsi teikumi, mierīgs temps, bērna acu augstumā.
2. Pagaidi.
Pēc jautājuma nogaidi piecas līdz desmit sekundes. Bērnam vajag laiku, lai atrastu vārdu. Ja atbildi tu, bērnam nav jāmēģina.
3. Pievieno vienu vārdu.
Bērns saka „bumba”, tu saki „liela bumba” vai „bumba ripo”. Tā bērns dzird nākamo soli.
4. Nelabo, bet atkārto pareizi.
Bērns saka: „Kaķis gul.” Tu atbildi: „Jā, kaķis guļ.” Neprasi atkārtot. Bērnam jāpaliek sajūtai, ka runāt ir patīkami.
5. Dod izvēli.
„Gribi ābolu vai banānu?” Tā bērnam ir iemesls pateikt vārdu. Ja viņš parāda ar pirkstu, nosauc vārdu („Ābolu.”) un iedod.
6. Grāmatā runā par bildēm, ne tikai lasi tekstu.
Jautā par to, kas redzams: „Kur ir suns? Ko suns dara?” Viena un tā pati grāmata desmito reizi ir pat ļoti laba, jo bērns jau zina, kas būs tālāk.
7. Dziedi un skaiti pantiņus kopā.
Ritms un atkārtojumi palīdz atcerēties vārdus. Kustību rotaļas ar vārdiem („Kur tad tu nu biji, āzīti manu?”) bērniem patīk īpaši.
Par ekrāniem: Pasaules Veselības organizācija neiesaka ekrānus līdz 2 gadu vecumam, bet no 2 līdz 4 gadiem iesaka ne vairāk kā stundu dienā. Ja ekrāns ir ieslēgts fonā, sarunu mājās ir mazāk, pat ja to neviens neskatās.
Piemērs no ikdienas
Divgadniece pie loga rāda uz putnu un saka: „Ā!” Mamma neprasa: „Saki: putns!” Viņa notupjas blakus un saka: „Putns. Putns lido.” Pagaida. Meitene vēlreiz rāda un saka: „Pu…” Mamma smaidot atbild: „Jā, putns! Liels putns.” Bez spiediena bērns dzird vārdu, mēģina to pateikt un redz, ka mammai ir prieks par mēģinājumu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai puikas runā vēlāk nekā meitenes?
Vidēji meitenes vārdus apgūst nedaudz ātrāk, bet atšķirība ir neliela. „Viņš ir puika” nav iemesls gaidīt, ja ir kāda no brīdinājuma zīmēm.
Bērns visu saprot, bet nerunā. Vai jāuztraucas?
Saprašana ir labs pamats, un šādi bērni bieži panāk vienaudžus. Tomēr, ja divos gados nav divu vārdu savienojumu, ir vērts konsultēties ar logopēdu. Agrīns atbalsts nekaitē, bet gaidīšana var nozīmēt zaudētu laiku.
Pie kura speciālista vērsties?
Sāc ar ģimenes ārstu. Viņš izvērtēs, vai jāpārbauda dzirde, un var nosūtīt pie logopēda vai bērnu neirologa. Pie logopēda var vērsties arī privāti.
Vai divas valodas ģimenē aizkavē runu?
Nē. Divvalodīgi bērni sāk runāt apmēram tajā pašā vecumā kā citi, tikai vārdi sadalās starp abām valodām. Svarīgi, lai bērns abas valodas dzird dzīvā sarunā, nevis no ekrāna.
Vai bērnudārzs palīdzēs bērnam sākt runāt?
Bērnudārzā ir vienaudži un ikdienas sarunas, un tas bieži palīdz. Tomēr bērnudārzs neaizstāj speciālista palīdzību, ja tā ir vajadzīga.
Atbalsts
Ja gribi saprast, kas notiek ar bērnu tieši viņa vecumā, KLĀT lietotnē ir vairāk nekā 500 atbilžu uz vecāku biežākajiem jautājumiem, kursi un vienkārši špikerīši. Ievadi bērna vecumu, un atbildes būs par tavu bērnu.
Ja vēlies parunāt par savu situāciju, piesakies individuālai konsultācijai.
Lasi arī: Ekrānlaika robežas: kā ierobežot telefonu bērnam · Autiskā spektra traucējumi – kā tie izpaužas
Autore: Simona Dimanta, Mg. psych., lektore. Vairāk nekā 10 gadu pieredze darbā ar bērniem, vecākiem un pedagogiem.




