Atjaunots: 31.10.2026
Uzmanības noturību var uztrenēt gluži kā muskuli. Lai to izdarītu, var izmantot vairākas metodes, kurās lielākoties ir nepieciešama vecāka klātbūtne. Tās var būt ritma spēles, kurā bērns mācās kontrolēt savu ķermeni, zīmēšana, līmēšana, griešana, kas palīdz koncentrēties, dažādas aktīvās spēles, darba lapas, var lasīt bērnam priekšā un izmantot smieklīgus varoņu vārdus, lai bērns mācītos pievērst uzmanību un klausīties.
Vecāki var būt radoši un izmantot mājās pieejamos materiālus, ne vienmēr aktivitātēm ir jābūt dārgām un pirktām veikalā, ir jāvēro, kas bērnam palīdz noturēt uzmanību.
Kā trenēt uzmanības noturību – Palīglīdzekļi
Palīglīdzekļi ir metodes un lietas, kas palīdz novirzīt neiroloģisko aktivitāti. Tās var būt gumijas, kuras novieto starp krēsla kājām, lai bērns, kuram parādās aktivitāte, novirzītu to kustinot un šūpojot kājas, nevis to izpaustu kādā negatīvā veidā. Galda aizslietnis var palīdzēt noturēt redzi un fokusu tikai uz galda, uz kura atrodas veicamie uzdevumi. Šādu aizslietni lieliski var izgatavot paši no kartona uz tā uzrakstot bērnam plānus vai vērtīgus atgādinājumus, piemēram, “lasi, atgriezies pie uzdevuma” un tml. Sensorās mantas – fidžeti, spinneri u.c. ir noderīgi, ja bērnam ir ilgi jāklausās, un tos var izmantot brīdī, kad sāk palikt grūti noturēt uzmanību.
Izmantojot šādus priekšmetus skolā, jāvienojas gan ar bērnu, gan ar skolotāju par mantu skaitu un izmantošanu.
Uzmanības noturībai ir limiti, tāpēc svarīgi ieturēt pauzes, īpaši UDHS bērniem.
Tādā gadījumā lieliski noder smilšu pulkstenis vai taimeris, ar kuru palīdzību var regulēt to, cik ilgi būs jānotur uzmanība un kad sekos pauze. Smaguma spilvens ir vērtīgs palīglīdzeklis tad, kad ir grūti ilgstoši sēdēt un saglabāt mieru, lai samazinātu neiroloģisko aktivitāti, kas bērnam traucē mācīties. Spilvenu var novietot uz kājām, lai bērnam netraucētu fiziskā aktivitāte. Latvijā ir nopērkama smaguma sega, kura ir vērtīgs līdzeklis, lai bērns varētu nomierināties trauksmes brīžos un tikpat labi palīdzēt, kad nodarbības skolā notiek attālināti.
Sensorais spilvens, kas pildīts ar rīsiem, graudiem, čiekuriem un līdzīgiem materiāliem, palīdz bērnam apzināties savu ķermeni un atslābināt prātu, uz tā var sēdēt pildot uzdevumus un var lietot kombinācijā ar stop jeb miera krēslu. Šādu palīglīdzekļu ir daudz un katram bērnam būs kāds, kas noderēs vairāk, tāpēc tos noteikti ir vērts izmēģināt un eksperimentēt. Pēc katra palīglīdzekļa bērns pats var pastāstīt kas paticis un derējis vislabāk. Ja kādu no metodēm bērns izmanto skolā, tad priekšmetiem ir jābūt veselībai drošiem pret aizrīšanos, skolotājam ir jābūt informētam un jāzina, kas bērnam ir nepieciešams, lai nomierinātos.
Ieteikumi mācībām, kā trenēt uzmanības noturību
Lai bērns varētu koncentrēties mācībām, svarīgi, lai vide ir piemērota mācībām – lai telpā nebūtu trokšņu no radio, TV vai citiem ģimenes locekļiem. Strādājot un mācoties kopā ar bērnu, vecākiem jābūt pacietīgiem, lai bērns varētu koncentrēties uz uzdoto, viņa smadzenēm jābūt mierīgām, ja bērna prāts ir satraukts, koncentrēties būs neiespējami.
Cik ilgi bērns spēj noturēt uzmanību?
Aptuvens orientieris, ko bieži izmanto speciālisti: 2–5 minūtes uz katru bērna dzīves gadu. Trīsgadnieks pie viena uzdevuma parasti noturas dažas minūtes, piecgadnieks – ap 10–20 minūtēm, ja uzdevums ir interesants. Tas nav precīzs mērs, bet palīdz neprasīt no bērna neiespējamo. Ja uzdevums ir garāks, sadali to daļās un starplaikos ieliec kustību pauzi.
5 uzmanības vingrinājumi bērniem mājās
- „Kas pazuda?” – uz galda 5–7 mantas, bērns aizver acis, tu vienu paslēp.
- „Klausies un dari” – īsas norādes ar vārdu „lūdzu”: dara tikai tad, ja dzird „lūdzu”.
- Atšķirību meklēšana un labirinti – sāc ar vieglu un pamazām pagarini laiku.
- Ritma spēle – tu noplaukšķini ritmu, bērns atkārto.
- Taimera spēle – „strādājam, kamēr smiltis birst”, tad pauze.
Labāk 5 minūtes katru dienu nekā stunda reizi nedēļā.
Kas koncentrēšanos traucē
Nepietiekams miegs, izsalkums, troksnis un daudz ekrāna laika – īpaši ātrs, mainīgs saturs. Arī satraukts prāts nespēj koncentrēties: pirms mācībām vispirms nomierināšanās, tad uzdevums. Ja grūtības ir ilgstošas, redzamas gan mājās, gan bērnudārzā vai skolā un traucē ikdienai, ir vērts konsultēties ar speciālistu – tās var būt saistītas ar UDHS.
Kurss vecākiem: „Kā palīdzēt bērnam ar uzmanības un pašvadības grūtībām ikdienā”.
Kā rīkoties, ja pirmsskolas vecuma bērns dusmās ir izteikti agresīvs?
Pirmkārt, būtu jāvēršas pie speciālista, lai izprastu agresijas cēloņus. Vēl svarīgi ir noteikt robežas un noteikumus – visiem ģimenes locekļiem savā starpā jāizrunā skaidri uzvedības noteikumi, kas attiecas uz visiem vienādi. Reizēm bērnam var ļaut kost vai sist un bērns, nesaņemot gaidīto pretreakciju un agresiju no vecāka, var izbeigt šīs darbības. Bieži vien agresijas iemesls ir tas, ka kādas no bērna vajadzībām netiek apmierinātas, piemēram, vēlme pēc uzmanības. Ja bērns nekādā citā veidā uzmanību nevar iegūt, tad bieži mēģina to iegūt šādā ceļā.
Nereti bērns ir šādā veidā iemācījies reaģēt uz problēmām.
Iemeslu var būt daudz, tāpēc, ļoti svarīgi ir atklāt agresijas un dusmu iemeslu vai mērķi.
Ja ar psihologa palīdzību vien neizdodas panākt uzvedības izmaiņas, var doties pie psihiatra un pielietot arī medikamentozo terapiju, kas kopā ar uzvedības maiņu var panākt vēlamo rezultātu.
Katrs gadījums ir individuāls – ja kādam var palīdzēt smaguma sega, citam palīdzēt var drošā vietiņa mājās, kur noslēgtā vietā bērns vienatnē var nomierināties un atgūties pēc agresijas lēkmes.
Kā rīkoties ja bērns dusmās apspiež elpošanu?
Kad jebkuram cilvēkam, arī pieaugušajam, ir ļoti sakāpinātas emocijas, ir ļoti grūti elpot vienmērīgi. Kad bērnam trauksmes līmenis ir tik liels, nepieciešams veikt elpošanas tehniku, kas viņu atslābinās. Ja ir vajadzīgs nomierināties, ir nepieciešama īsāka ieelpa un garāka izelpa, taču, lai aktivizētos – garāka ieelpa un īsāka izelpa. Reizēm noderīgs var būt dusmu spilvens vai boksa maiss, kurā bērns var izreaģēt un izdauzīt visas sakrājušās emocijas. Šādam spilvenam nekad nevajadzētu piedēvēt kāda konkrēta cilvēka veidolu un saglabāt to tikai kā līdzekli, ar ko atbrīvoties no visām dusmām un negācijām, kas sakrājušās iekšā.
Rīcība!
Ja būtu kas jāiesaka vecākiem, kuri audzina UDHS bērnu, tad galvenais ieteikums būtu uzdrīksēties būt neordināriem – mēģiniet, modificējiet metodes, lai tās kļūtu piemērotas jums, jo rezultāts būs tikai no aktīvas rīcības. Ja situācija ir sarežģītāka, ir jāiet pie psihologa. Reizēm tās var būt tikai pāris konsultācijas, kurās speciālists var palīdzēt rast ievirzes turpmākajām darbībām, reizēm būs nepieciešams kompleksāks rīcības plāns, bet šādā veidā var savlaicīgi novērst problēmas, kas var rasties skolā un vēlāk dzīvē. Ja vecāks spēs palīdzēt savam bērnam, viņš spēs pārveidoties un mainīties, varēs daudz sasniegt turpmākajā dzīvē. Savukārt, ja bērnam nepalīdzēs, problēma tikai palielināsies un radīs aizvien jaunas problēmas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kā uzlabot bērna koncentrēšanās spējas?
Ar īsiem, regulāriem uzmanības vingrinājumiem, mierīgu vidi bez trokšņa, pietiekamu miegu, kustību pauzēm un mazāk ekrāna laika.
Cik ilgi 5 gadus vecs bērns var noturēt uzmanību?
Aptuveni 10–20 minūtes pie interesanta uzdevuma. Pie garlaicīga – mazāk, un tas ir normāli.
Vai fidžeti palīdz koncentrēties?
Daļai bērnu jā, īpaši, ja ilgi jāklausās. Skolā to izmantošanu iepriekš jāsaskaņo ar bērnu un skolotāju.
Kad uzmanības grūtības var liecināt par UDHS?
Ja tās ir ilgstošas, redzamas dažādās vidēs un traucē ikdienai vai mācībām. Novērtēt var tikai speciālists.
Kādi uzmanības vingrinājumi der pirmsskolas vecuma bērniem?
„Kas pazuda?”, ritma spēles, atšķirību meklēšana, labirinti, klausīšanās spēles un griešana, līmēšana, zīmēšana.




