Īsā atbilde: UDHS (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējums) nav audzināšanas kļūda, bet neirobioloģiska atšķirība: bērnam ir grūtāk apturēt impulsus, noturēt uzmanību, gaidīt un pārslēgties. Pirmsskolā vecāki visvairāk palīdz ar paredzamu ikdienu, īsām norādēm, daudz kustības un ciešu sadarbību ar pedagogiem. Diagnozi nosaka speciālists, tāpēc, ja bažas saglabājas, sāc ar ģimenes ārstu.

Bērnu ar UDHS es bieži salīdzinu ar jaudīgu mašīnu, kurai ir velosipēda bremzes. Bērns var būt gudrs, radošs, harizmātisks, izdomāt interesantas spēles, bet viņa bremzēšanas ceļš ir garāks. Viņš zina noteikumus, bet bieži rīkojas, pirms padomā.

Kā UDHS var izskatīties pirmsskolā

• Bērnam ir grūti nosēdēt rīta aplī vai pie galda, viņš pieceļas un aiziet.
• Pārejas no vienas darbības uz citu bieži beidzas ar lielām emocijām.
• Viņš runā no vietas, pārtrauc, nespēj sagaidīt savu kārtu.
• Troksnis un daudz cilvēku viņu ātri pārslogo.
• Interesantā spēlē viņš iegrimst tik dziļi, ka pārtraukt ir ļoti grūti.

Atceries arī par „kluso” UDHS, kas biežāk ir meitenēm: bērns ir aizsapņojies, izklaidīgs, aizmāršīgs, bet netraucē, tāpēc viņu nepamana.

Svarīgi: daudzi pirmsskolas bērni ir aktīvi. Aktīvs bērns ar labu impulsu kontroli dīdās, bet paliek vietā un seko norādēm. UDHS ir pazīmju kopums, kas atkārtojas dažādās vidēs un traucē ikdienai.

Ko darīt mājās

Paredzama ikdiena

Uzzīmējiet kopā rīta shēmu ar bildītēm, ko bērns pats var pārbīdīt uz „izdarīts”. Vakarā ļauj izvēlēties brokastis un salikt drēbes. No rīta mierīgas pirmās minūtes un nekādu ekrānu uzreiz pēc pamošanās.

Viena norāde vienā reizē

Četras norādes vienā teikumā bērns nesadzirdēs. Saki vienu, pagaidi, tad nākamo. Pēc tam palūdz: „Pastāsti saviem vārdiem, ko tu saprati.” Ja aizmirsis: „Tas ir normāli, ka reizēm aizmirstam.”

Smilšu pulkstenis

Sienas pulkstenis bērnam neko nepasaka, bet smilšu pulkstenis parāda laiku. Saki: „Kamēr smilšu pulkstenis tek, dari to, ko vari.” Kad tas iztecējis: „Tagad mēs ejam tālāk.” Tā robežu nosaka laiks, nevis tava griba, un tev pašam vai pašai ir vieglāk palikt mierīgam.

Kustība un „restarts” pēc bērnudārza

Pēc bērnudārza bērnam vajag izlādi, bet ne ekrānā: izskrieties, šūpoties, ietīties segā kā „burito”, mīcīt, darboties ar ūdeni. Ja bērns pēc dārziņa mēdz sist vai grūst, sāc šīs aktivitātes uzreiz, tiklīdz esat mājās.

Komentē piepūli

Uzslavē konkrēti un pamani procesu, nevis tikai rezultātu: „Redzu, kā tu pamanīji kļūdu un izlaboji.” Bērnam ar UDHS pati darbošanās jau prasa lielu piepūli.

Sadarbība ar bērnudārzu

• Lūdz pedagogu aprakstīt konkrētas situācijas: kad, kur, kas notika tieši pirms tam.
• Pastāsti, kas mājās palīdz: smilšu pulkstenis, īsas norādes, kustības pauze.
• Vienojieties par kopīgām frāzēm, lai bērns dzird to pašu mājās un grupā.
• Uzskati pedagogu par komandas biedru. Bērnam vislabāk, ja pieaugušie strādā kopā.

Ko nedarīt

• Neatkārto desmito reizi „cik reizes tev jāsaka”. Bērns zina noteikumus, viņam vajag palīdzību tos ievērot.
• Nesodi par to, ko bērns vēl nespēj, piemēram, par aizmiršanu vai nespēju nosēdēt.
• Nesalīdzini ar brāļiem, māsām vai citiem bērniem.

Kad meklēt speciālista palīdzību?

Ir vērts vērsties pie speciālista, ja katru dienu ir cīņas un strīdi, ja pēc mēneša mērķtiecīga darba nekas nemainās, ja pedagogi vairākkārt norāda uz līdzīgām grūtībām vai ja pēc 4 gadu vecuma nekļūst vieglāk. Ceļš Latvijā parasti ir šāds: ģimenes ārsts, tad nosūtījums pie bērnu psihiatra vai neirologa. Diagnozi nosaka bērnu psihiatrs. Psihologs palīdz saprast, kur ir vecumposma norma un kur jau ir grūtības, un sniedz ieteikumus vecākiem un pedagogiem. Ja bērnam ir izteiktas sensorās grūtības, var palīdzēt arī ergoterapeits.

Un, ja ārsts saka „vienkārši vajag stingrākas robežas”, bet tava sajūta saka citādi, uzticies sev un meklē vēl viedokli.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai trīs vai četrus gadus vecam bērnam var būt UDHS?

Pazīmes var būt redzamas jau pirmsskolā. Tomēr daudzi bērni šajā vecumā ir ļoti aktīvi, tāpēc svarīgs ir pazīmju kopums, biežums un tas, vai bērns spēj apstāties. Vērtējumu sniedz speciālists.

Kā atšķirt aktīvu bērnu no bērna ar UDHS?

Aktīvs bērns ar labu impulsu kontroli dīdās, bet paliek vietā un seko norādēm. Bērnam ar UDHS ir grūti apstāties pat tad, ja viņš zina noteikumus, un grūtības atkārtojas dažādās vidēs.

Pie kā vērsties, ja ir aizdomas par UDHS?

Sāc ar ģimenes ārstu, kas var nosūtīt pie bērnu psihiatra vai neirologa. Diagnozi nosaka bērnu psihiatrs. Psihologs palīdz ar izpēti un ieteikumiem ikdienai.

Vai UDHS izraisa ekrāni?

Nē, UDHS ir neiroloģiska atšķirība. Tomēr daudz ekrāna laika var pasliktināt uzmanības noturību, tāpēc ekrānu ir vērts ierobežot.

Vai bērnam ar UDHS vajag stingrāku režīmu?

Vajag paredzamu ritmu ar dažādību un kustību, nevis stingrību un sodus. Palīdz skaidras, īsas norādes un vizuāli palīglīdzekļi.

Lasi arī: Kā vecākiem palīdzēt UDHS bērnam?