Īsā atbilde: ja bērnam grūti koncentrēties, pirmsskolā un sākumskolā tas bieži ir normāli. Uzmanība vēl attīstās, un to viegli izjauc nogurums, ekrāni, izsalkums vai pārāk garš uzdevums. Koncentrēšanās spējas uzlabo pietiekams miegs, kustība, īsi uzdevumi ar pauzēm un vieta bez traucēkļiem. Ja grūtības ir visur un ilgst vismaz pusgadu, konsultējies ar speciālistu.
Tu lūdz bērnu uzzīmēt māju, bet pēc divām minūtēm viņš jau skrien pēc mašīnītes. Mājasdarbi ar pirmklasnieku ievelkas visu vakaru, lai gan uzdevumam vajadzētu desmit minūtes. Skolotāja saka: „Viņš ir izklaidīgs.” Tev rodas jautājums: vai tas ir normāli vai jau UDHS?
Šis raksts ir par ikdienas koncentrēšanās grūtībām un to, kā tās mazināt. Par UDHS vairāk lasi atsevišķā rakstā (saite ir raksta beigās).
Cik ilgi bērns spēj noturēt uzmanību?
Tie ir bieži minēti aptuveni orientieri, nevis norma. Tie attiecas uz vienu nodarbi, kas bērnam nav īpaši aizraujoša:
- 2–3 gadi: aptuveni 4–8 minūtes;
- 4–5 gadi: aptuveni 8–15 minūtes;
- 6–7 gadi: aptuveni 12–20 minūtes;
- 8 gadi: aptuveni 15–25 minūtes.
Pie mīļas rotaļas vai multfilmas bērns var nosēdēt daudz ilgāk. Tas nenozīmē, ka viņš „var, ja grib”. Ekrāns bērna uzmanību notur pats. Pie uzdevuma bērnam uzmanība jānotur pašam.
Kāpēc bērnam grūti koncentrēties?
Nogurums un miega trūkums.
Pat par stundu īsāks miegs nākamajā dienā var padarīt bērnu izklaidīgu un nemierīgu.
Ekrāni.
Pēc ātrām multfilmām un spēlēm mierīgs uzdevums bērnam var šķist ļoti garlaicīgs.
Par maz kustību.
Bērnam vajag izkustēties. Pēc ilgas sēdēšanas uzmanība mazinās.
Izsalkums vai slāpes.
Izsalcis bērns domā par ēdienu, nevis par uzdevumu.
Pārāk grūts vai pārāk garš uzdevums.
Ja bērns nezina, ar ko sākt, viņš atrod citu nodarbi.
Traucēkļi apkārt.
Ieslēgts televizors, rotaļlietas uz galda, skaņas no citas istabas.
Emocijas un pārmaiņas.
Uztraukums, jauns bērnudārzs vai skola, strīdi ģimenē. Ja bērnam iekšā ir nemiers, viņam ir grūti domāt par uzdevumu.
Koncentrēšanās pirmsskolā un sākumskolā
Pirmsskolā bērns mācās galvenokārt rotaļā un kustībā. Ir normāli, ja viņš pie viena uzdevuma nosēž tikai dažas minūtes un tad grib darīt ko citu. Šajā vecumā uzmanību labāk trenēt ar spēlēm, nevis ar garām nodarbībām pie galda.
Skolā prasības pēkšņi pieaug. Pirmklasniekam jānosēž stunda, jāklausās skolotājs un jāpilda uzdevumi pēc kārtas. Daudziem bērniem pirmie mēneši skolā ir nogurdinoši, un pēc stundām uzmanības vairs nepietiek mājasdarbiem. Tas nav slinkums. Tas ir nogurums.
Ja skolotāja saka, ka bērns ir izklaidīgs, pajautā, kurās situācijās tas notiek visbiežāk: no rīta vai pēc pusdienām, pie rakstīšanas vai klausoties. Tā kopā varat atrast, kas palīdz tieši tavam bērnam.
Grūti koncentrēties vai UDHS?
Nespēja koncentrēties pati par sevi vēl nenozīmē UDHS. Gandrīz visiem bērniem dažreiz ir grūti noturēt uzmanību. Atšķirība ir tajā, cik bieži, cik ilgi un cik daudzās vietās tas notiek.
Visticamāk, tās ir ikdienas grūtības, ja:
- grūtības parādās tikai dažās situācijās, piemēram, pie mājasdarbiem vai vakarā;
- tās mazinās, kad bērns ir izgulējies, paēdis un izkustējies;
- ar īsiem uzdevumiem un pauzēm bērnam izdodas tos paveikt.
Ir vērts konsultēties ar speciālistu, ja:
- grūtības ir gan mājās, gan bērnudārzā vai skolā;
- tās turpinās vismaz pusgadu;
- bērnam ir ļoti grūti nosēdēt un sagaidīt savu kārtu;
- bērns bieži rīkojas, pirms padomā;
- grūtības traucē mācīties, draudzēties vai tikt galā ar ikdienu.
UDHS nosaka tikai speciālists, parasti bērnu psihiatrs kopā ar klīnisko psihologu. To nevar noteikt ne tests internetā, ne šis raksts.
Dažreiz aiz koncentrēšanās grūtībām slēpjas kas cits: redzes vai dzirdes problēmas, trauksme vai mācīšanās traucējumi, piemēram, lasīšanas grūtības. Tāpēc speciālists skatās kopainu. Sākt var ar ģimenes ārstu.
Kā uzlabot koncentrēšanās spējas: 7 ikdienas soļi
Nav jādara viss uzreiz. Izvēlies vienu vai divus soļus un izmēģini tos divas nedēļas. Uzmanība trenējas pakāpeniski, tāpat kā jebkura cita prasme.
1. Rūpējies par miegu.
Izgulējies bērns koncentrējas labāk. Ievēro vienu un to pašu gulētiešanas laiku arī brīvdienās.
2. Pirms uzdevuma izkustieties.
Piecas minūtes lēkāšanas, dejošanas vai skraidīšanas pagalmā palīdz bērnam pēc tam mierīgāk nosēdēt.
3. Sadali uzdevumu mazos soļos.
Nesaki: „Izpildi mājasdarbus.” Saki: „Vispirms uzrakstīsim trīs rindiņas, tad būs pauze.” Mazs solis bērnam šķiet paveicams.
4. Izmanto taimeri.
Pirmsskolas vecuma bērnam 5–10 minūtes, pirmklasniekam 10–15 minūtes darba, tad īsa pauze. Smilšu pulkstenis vai taimeris ļauj bērnam redzēt, cik ilgi vēl jāpastrādā. Uzslavē piepūli, ne tikai rezultātu: „Tu nostrādāji visas desmit minūtes!”
5. Novāc traucēkļus.
Izslēdz televizoru, noliec telefonu citā istabā, uz galda atstāj tikai to, kas vajadzīgs uzdevumam.
6. Spēlējiet uzmanības spēles.
Puzles, galda spēles, „Atrodi atšķirības” vai „Kas pazuda?”: noliec uz galda dažas mantas, bērns aizver acis, un tu vienu noņem. Der arī klausīšanās spēles, kurās jāreaģē uz noteiktu vārdu. Zīmēšana, griešana, līmēšana un būvēšana arī trenē uzmanību. Šādi uzmanība trenējas rotaļā, un bērnam nav sajūtas, ka viņš mācās.
7. Samazini ekrāna laiku.
Īpaši no rīta pirms bērnudārza vai skolas un pirms mājasdarbiem. Pasaules Veselības organizācija iesaka bērniem no 2 līdz 4 gadiem ne vairāk kā stundu ekrāna laika dienā.
Vēl viens padoms: runā īsi un skaidri. Dod vienu norādi reizē, nevis trīs uzreiz. Pirms sāc runāt, pieej pie bērna un pagaidi, līdz viņš paskatās uz tevi.
Ko labāk nedarīt
- Nesaki „Tu nekad neklausies!” vai „Tu esi izklaidīgs.” Bērns sāk tam ticēt.
- Nesēdini bērnu pie uzdevuma stundām ilgi, „kamēr izdarīs”. Ilga sēdēšana pie galda uzmanību netrenē, bet rada nepatiku pret mācīšanos.
- Neizmanto ekrānu kā atlīdzību par katru izpildītu uzdevumu. Tā mierīgs darbs šķiet vēl garlaicīgāks.
- Nesalīdzini bērnu ar brāli, māsu vai klasesbiedriem. Katram bērnam uzmanība attīstās savā tempā.
Piemērs no ikdienas
Septiņgadīgais Kārlis pilda mājasdarbus pie virtuves galda, un fonā skan televizors. Pēc dažām minūtēm viņš jau skatās multfilmu, un matemātika ievelkas līdz vakaram. Tētis maina kārtību: pēc skolas vispirms uzkoda un pusstunda pagalmā, tad darbs pie rakstāmgalda bez televizora. Uzdevumus viņi sadala trīs daļās pa desmit minūtēm, un starp tām Kārlis drīkst izlēkāties. Pirmajās dienās Kārlis vēl protestē, bet tētis mierīgi atgādina: „Vēl piecas minūtes, tad pauze.” Pēc nedēļas mājasdarbi vairs neaizņem visu vakaru.
Biežāk uzdotie jautājumi
Kāpēc pie multfilmas bērns nosēž stundu, bet pie uzdevuma ne piecas minūtes?
Ekrāns uzmanību notur ar spilgtām krāsām, skaņām un ātrām pārmaiņām. Pie uzdevuma bērnam uzmanība jānotur pašam. Tās ir dažādas prasmes, un otrā vēl attīstās.
Vai nespēja koncentrēties nozīmē UDHS?
Ne vienmēr. Biežāk iemesls ir nogurums, ekrāni, pārāk garš uzdevums vai uztraukums. Ja grūtības ir visur, ilgst vismaz pusgadu un traucē ikdienas dzīvei, konsultējies ar speciālistu. UDHS nosaka tikai speciālists.
Kādas spēles palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas?
Puzles, galda spēles, „Atrodi atšķirības”, „Kas pazuda?”, mozaīkas, kopīga būvēšana un klausīšanās spēles. Svarīgi, lai spēle būtu īsa un bērnam patiktu.
Cik ilgi pirmklasnieks var pildīt mājasdarbus bez pauzes?
Parasti 10–15 minūtes, tad īsa pauze ar kustībām. Ja bērns pēc pauzes atgriežas pie darba, tas ir labs rezultāts.
Vai uzturs ietekmē koncentrēšanos?
Jā. Brokastis, regulāras maltītes un ūdens palīdz. Izsalcis vai izslāpis bērns koncentrējas sliktāk. Ļoti saldas uzkodas dod ātru enerģiju, bet tā ātri beidzas.
Atbalsts
Ja tev rodas jautājumi par UDHS, grāmata „UDHT bērns pirmsskolā” palīdzēs saprast, kā UDHS izpaužas pirmsskolā un kā bērnu atbalstīt.
KLĀT lietotnē vari meklēt atbildes par uzmanību, miegu un dienas ritmu tieši sava bērna vecumam. Tur ir arī vienkārši špikerīši, ko vari izdrukāt.
Emociju regulācijas darba lapās bērniem no 3 līdz 7 gadiem ir arī koncentrēšanās uzdevumi un nomierināšanās vingrinājumi. Tās vari izdrukāt mājās.
Ja gribi parunāt par savu situāciju, piesakies individuālai konsultācijai (50 €).
→ Grāmata „UDHT bērns pirmsskolā”
→ Apskatīt KLĀT
→ Apskatīt darba lapas
→ Pieteikties konsultācijai
Lasi arī: UDHS pirmsskolā – ko darīt vecākiem? · Kā palīdzēt trenēt uzmanības noturību?
Autore: Simona Dimanta, Mg. psych., lektore. Vairāk nekā 10 gadu pieredze darbā ar bērniem, vecākiem un pedagogiem.
