Bērns kož citiem bērniem? Biežākā atbilde – jo bērns vēl nespēj verbalizēt savas vēlmes. Tā tiešām ir. Taču ne tikai tādēļ. Bērni visbiežāk kož līdz apmēram trīs gadu vecumam – gan minimālās valodas attīstības dēļ, gan tāpēc, ka vēl nespēj kontrolēt savus impulsus. Ir bērniņi, kuri labi spēj izteikt savas vēlmes dažos vārdos, taču turpina …
Kā panākt bezierunu paklausību un lai bērns izpilda norādi pēc pirmā lūguma? Nekā! Dažkārt bērns rīkosies uzreiz, dažkārt – nē. Vairāku iemeslu dēļ. Tas ir bērna dabā – tam tā ir jābūt. Bērns pielāgojas vecāka stratēģijām. Bērnam mierīgā balsī lūdz sakārtot mantas, viņš tās sakārto vai nesakārto. Diena ar to beidzas. Bērnam vairākas reizes mierīgi …
Kādēļ bērnam visu laiku jāaizrāda un jāatgādina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt? Šī ir vecāku ikdiena, un tas ir jāpieņem. Jautājums skar dažādas bērna attīstības šķautnes. Šeit vienkāršota atbilde: Viena lieta ir bērna temperaments, kas sastāv no deviņām iezīmēm un kopā veido bērna uzvedības izpausmes, spēju apstrādāt informāciju, iekļauties starp bērniem, u.c. To papildina …
Bērna personības attīstība veido vide viņam apkārt Lai arī mūsdienās bērni patērē dažādas viedierīces (telefonu, planšeti), tas nevar aizstāt cilvēka pamatvajadzības – pēc komunikācijas, klātesamības, savstarpējas pieņemšanas. Bērnam augot, neizprotamā uzvedība tikai attīstās – bērns kļūst haotisks, izpildot vecāku norādes, attiecībās veidojas negatīvisms, dusmas, neizpratne, bezspēks, vardarbība, apvainojumi. Šādā veidā bērns patiesībā joprojām prasa tikai …
Ja divu gadu vecumā bērns sit un kož dusmu situācijās vai brīžos, kad ir nepieciešams sargāt savas robežas, tas ir normāli. Taču šī nav vēlama uzvedība. Kāpēc normāla bērna uzvedība? Normāla uzvedība tā ir tādēļ, ka šādā vecumā bērnam vēl nav attīstījusies spēja un zināšanas par to, kā darīt citādāk. Pat, ja bērns ir redzējis …
Temperaments ir pazīmju kopa, kas skaidro bērna uzvedības un emocionālās izpausmes formu – to, kā bērns uztver un reaģē uz apkārtējo pasauli. Tas, kā bērns uzvedas, nosaka to, kā pret bērnu izturēsies. Ja bērns ir rāmāks – labprāt dzīvojas viens, ātri nomierinās un emociju intensitāte ir zema, bērna vecākiem būs vieglāk aprūpēt šādu bērnu. Ja …
Temperamenta iezīmes. “Pielāgošanās spējas” jeb lēni iesiltošs Read More »
Sabiedrībā pastāv priekšstats, ka bērns iemācās rotaļāties viens pats tad, kad viņš dzīvojas vienatnē. Ir pašsaprotami gribēt mirkli atpūtas un tas, ka bērns spēlējas individuāli, dod iespēju izdzert savu kafiju siltu. Taču bērna spēja spēlēties vienatnē nav saistīta ar to, ka viņš tiek mudināts to darīt, bet gan ar bērna temperamenta iezīmēm. Rotaļāšanās – vienatnē …
Rotaļāšanās. Lai iemācītu bērnu spēlēties pašam, viņš nav jāatstāj vienatnē. Read More »
Sākotnēji ir jāpatur prātā, ka bērniem ir dabiski laiku pa laikam neuzvesties labi. Arī mēs pieaugušie strīdamies, jūtamies noguruši, neizdarām lietas līdz galam. Mēs esam jau pieauguši un mūsu nervu sistēma ir nobriedusi, tādēļ mēs nekrītam zemē un neraudam, ja nav mūsu mīļākais suši, bet iekšēji varbūt mēs jūtam spēcīgas emocijas. Mēs esam arī apguvuši …
Tev nav visu laiku jāstaigā pakaļ bērnam un kā radioaparātam nepārtraukti jākomentē viņa uzvedība. Kādu vēlamu bērna uzvedību tu šodien nokomentēji? Diemžēl, uz šādu jautājumu es bieži dzirdu atbildi: ‘’Tā taču ir pašsaprotama uzvedība, kādēļ man par to kaut kas ir jāsaka?” Jā, tā ir pašsaprotama uzvedība, bet tā arī ir vēlama uzvedība. bērns noliek …
Lielai daļai vecāku vai pieaugušo, kuri ikdienā ir ar bērniem, palielinās nedrošības izjūta, kad ir nepieciešams būt konsekventiem un nelokāmiem. Kad bērnam ir skaidri izteikta norāde, kura ir jāievēro, un šai norādei nav alternatīvu. Ikdienā bērnam tiek mācītas dažādas robežas. It viss, ar ko mēs saskaramies ikdienā, sastāv no noteikumiem, kas, savukārt, veido robežas – …
