Kādēļ bērnam visu laiku jāaizrāda un jāatgādina, ko drīkst un ko nedrīkst darīt?

Šī ir vecāku ikdiena, un tas ir jāpieņem. Jautājums skar dažādas bērna attīstības šķautnes.

Šeit vienkāršota atbilde:

Viena lieta ir bērna temperaments, kas sastāv no deviņām iezīmēm un kopā veido bērna uzvedības izpausmes, spēju apstrādāt informāciju, iekļauties starp bērniem, u.c.

To papildina smadzeņu attīstības līmenis. Agrīnā vecumā bērnam nav vēl izveidojusies laika un telpas izpratne. Bērns visu laiku dzīvo tagadnē, turklāt konkrētumā. Tas ir apmēram tā, kā darbojas pieauguša cilvēka darba atmiņa. Tev liek atcerēties septiņas dažādas lietas, pēc kāda laika tu tās aizmirsti. Tev atkal atkārto, tu atkal pēc 15 minūtēm aizmirsti, un tev visu laiku jāstrādā ar šo mazo atmiņas ietilpību, līdz, vairākas reizes atkārtojot, tu beidzot atceries visas septiņas lietas.

Bērniem spēja atcerēties un kopumā izpratne par pasauli tikai veidojas, agrīnā vecumā bērnam ir ierobežota kognitīvā kapacitāte. Analoģiski – bērnam jādzīvo šo septiņu vārdu kapacitātē vairāku gadu garumā, līdz viņš spēj uztvert vairāk informācijas.

Iedomājies, ka tev jāapzīmogo lapa, bet tavs zīmogs ir izbalējis. Tu spied vienu reizi, otro reizi, trešo reizi, līdz zīmogs beidzot ir uzspiedies. Līdzīgi arī bērniem nepieciešams, lai informācija nospiežas atmiņā. Apmēram sešu, septiņu gadu vecumā var novērot, ka bērns sāk citiem aizrādīt: “Tu nenoliki jaku vietā, šķīvi neieliki izlietnē, nečāpstini pie galda”. Bērns aizrāda, ja kāds neievēro viņa apgūtos noteikumus.

Tik ilgi arī tas zīmogs ir jāspiež.