Temperaments ir pazīmju kopa, kas skaidro bērna uzvedības un emocionālās izpausmes formu – to, kā bērns uztver un reaģē uz apkārtējo pasauli. Tas, kā bērns uzvedas, nosaka to, kā pret bērnu izturēsies. Ja bērns ir rāmāks – labprāt dzīvojas viens, ātri nomierinās un emociju intensitāte ir zema, bērna vecākiem būs vieglāk aprūpēt šādu bērnu. Ja bērns ir aktīvāks, neritmiskāks un spēcīgi paudīs emocijas, vecākiem šādu bērnu aprūpēt būs grūtāk. Taču ļoti nozīmīgas ir arī vecāka temperamenta iezīmes, tās nosaka spēju pielāgoties abpusēji – vecākam ar bērnu un bērnam ar vecāku. Citiem vārdiem sakot, šo procesu sauc par saskaņošanos jeb ‘’goodness of fit’’.
Ņujorkas Longitudinālajā pētījumā, kurš ilga vairākas desmitgades (1956-1988), tika atklātas 9 temperamenta pazīmes, kuras iespējams novērot bērnos jau no zīdaiņa vecuma:
pielāgošanās
pirmā reakcija uz jauno
regularitāte
aktivitātes līmenis
reakcijas intensitāte
noskaņojums
uzmanības noturība
neatlaidība
sensorais/fiziskais jutīgums
Sešas temperamenta iezīmes
Sešas no šīm temperamenta iezīmēm – reakcijas intensitāte, regularitāte, pielāgošanās, aktivitātes līmenis, noskaņojums, pirmā reakcija uz jauno – veido trīs temperamenta tipus: vieglais temperaments, grūtais temperaments un lēni iesilstošais temperaments.
Temperamenta iezīme pielāgošanās spējas raksturo to, kā bērns pielāgojas jeb adaptējas vides izmaiņām. Ir bērni, kuriem ar to ir grūtāk, kā tas ir lēni iesilstošā tipa bērniem, taču ir bērni, kuri ir pilnībā elastīgi un spēj pieņemt dažādas izmaiņas.
Temperamenta iezīmes – lēni iesilstošs
Aptuveni 20% bērnu piemīt lēni iesilstošais temperamenta tips. Viņi ir uzmanīgi – labāk vispirms pagaidīt un paskatīties, nevis lēkt iekšā situācijā. Pieņemot lēmumus, šī temperamenta tipa bērniem patīk apstāties, aplūkot visas iespējas un tikai tad izvēlēties.
Vide un rutīna
Viņi lēnāk pielāgojas jaunumiem un pārmaiņām, kā arī ir mazāk elastīgi pret citas rutīnas ieviešanu un cilvēku iepazīšanu. Tādēļ šiem bērniem mēdz būt grūtības adaptēties bērnu dārza gaitām. Bērni ar lēni iesilstošu temperamentu bieži ir ļoti jūtīgi pret apkārtnes stimuliem, skaļām skaņām, temperatūru, haotisku un piepildītu vidi. Starpcitu, pētījumi rāda, ka šo bērnu smadzenes, salīdzinājumā ar citu tipu pārstāvjiem, uzņem vairāk informācijas.
Situācijas izvērtēšana
Kopumā lēni iesilstoši bērni ir kautrīgi un apjukuši tikai sākumā. Nevajadzētu uztvert, ka viņi ir bailīgi, drīzāk domīgi. Lēni iesilstoši bērni pirms situācijas apsvēršanas nekur nedodas. Viņi paliek aizmugurē, aplūko visu, klausās notiekošajā.
Dodiet laiku
Kad savstarpēja sapratne un attiecības ar cilvēkiem ir izveidotas vai arī situācija ir apsvērta, lēni iesilstošie bērni ir tikpat jautri, izdomas bagāti, draudzīgi un bezbailīgi kā jebkurš cits bērns.
Sapratne
Pieņemiet savu lēni iesilstošo bērnu tādu, kāds viņš ir, necenšaties to mainīt. Izvairieties no salīdzinājumiem ar citiem bērniem un domājiet par temperamenta pozitīvo pusi. Lēni iesilstošam bērnam ir dažādas prasmes, kuras ir nepieciešams attīstīt, nevis censties tās mainīt.
Izskaidrojiet
Sagatavojiet bērnu pārmaiņām. Lēni iesilstošiem bērniem vajadzēs vairāk laika, lai tās saprastu. Jo lielākas pārmaiņas, jo vairāk jautājumu bērns uzdos. Ja iespējams, izspēlējiet lomu spēles vai leļļu teātri, kā tas būs, kad bērns dosies uz bērnudārzu vai pie zobārsta.
Sagatavojiet
Izstāstiet, kā rīkoties jaunās situācijās. Piemēram, paskaidrojiet bērnam, kā izturēties pret nepazīstamu suni: “Stāvi mierīgi, ar rokām gar sāniem. Runā klusi un mierīgi. Neveic straujas kustības.” Neizmantojiet salīdzinājumus, piemēram “tā meitene nebaidās no suņiem, kāpēc tu baidies?”