Iekļaujošā izglītība Latvijas skolās jau sen vairs nav jaunums. Līdz ar iekļaujošās izglītības ieviešanu skolu ikdienā ir svarīgi, ka pedagogi aktīvi izzina un mācās atpazīt dažādu bērnu uzvedību.
2. aprīlis ir autiskā spektra traucējumu (AST) atpazīstamības diena.
Joprojām nav skaidrs, kas izraisa AST, taču šī spektra traucējumi nav pieskaitāmi pie reti sastopamiem. Tādēļ ir būtiski, ka gan vecāki, gan skolotāji spēj ne tikai šādu uzvedību atpazīt, bet arī zina, kā strādāt un sadarboties ar bērnu, kuram ir AST.
AST ir attīstības traucējumi, kas ietekmē cilvēka spējas saprasties un mijiedarboties ar citiem cilvēkiem. Fiziski cilvēki ar AST izskatās pavisam “normāli”, tādēļ nereti, nezinot, ka cilvēkam ir AST, pārējiem var likties, ka šis cilvēks ir nepieklājīgs, neaudzināts, iedomīgs vai dīvains.
Visbiežāk AST izpaužas 3 galvenajās jomās:
- savstarpējā mijiedarbībā ar citiem – cilvēki ar AST bieži vēlas norobežoties, viņiem ir raksturīga vienaldzība attieksme pret citiem, bērni labprātāk spēlējas savrup vieni paši;
- komunikācijā ar citiem – cilvēkiem ar AST ir grūti uztvert vispārpieņemtu žestu, balss toņa vai izteicienu nozīmi, viņiem ir grūti atpazīt vai saskatīt citu cilvēku emocijas un reakcijas;
- AST raksturīgs iztēles trūkums – tas ne tikai traucē izprast un apgūt informāciju tādās jomās kā vēsture, literatūra, sociālās zinības u. tml., bet, arī izdarīt izvēles. Bērniem tas rada grūtības iesaistīties rotaļās.
Cilvēkiem ar AST bieži ir raksturīgas atkārtojošās darbības un stingra turēšanās pie plāna, ierastā režīma vai citiem paradumiem, piemēram, iešana uz skolu vai darbu pa vienu un to pašu maršrutu precīzi vienā un tajā pašā laikā. Šiem cilvēkiem bieži ir specifiskas intereses vai hobiji, kas tiek attīstīti gandrīz mānijas līmenī, un nereti tie ir saistīti ar faktu sistematizēšanu.
Daži uzvedības piemēri, kas norāda uz AST bērniem:
- nespēlējas ar citiem bērniem;
- saskarsmē nav acu kontakta;
- grūtības ar uzdevumiem un rotaļām, kur nepieciešama iztēle;
- ilgstoši runā par vienu un to pašu tēmu;
- nereaģē uz apkārt notiekošo;
- vāji attīstīta valoda;
- kā papagailis atkārto vārdus un frāzes, ko saka otrs;
- mijiedarbība bieži veidojas vienpusēja, jo bērns tajā neiesaistās;
- bieži izrāda vienaldzību;
- saskarsmē ar citiem bērniem iesaistās tikai ar pieaugušā palīdzību;
- bērna uzvedība ar šķist dīvaina vai situācijai neatbilstoša, dažkārt bērns smejas nevietā un nelaikā.
Ir ļoti svarīgi, ka AST tiek diagnosticēti pēc iespējas agrāk. Jo ātrāk šāds bērns saņems atbilstošu palīdzību un strukturētu atbalstu, jo lielākas iespējas, ka viņš apgūs vairāk prasmju un maksimāli varēs realizēt savu potenciālu kā pieaudzis cilvēks. Tādēļ, ja ir aizdomas, ka bērna uzvedība nav atbilstoša, uzreiz ir jāvēršas pie psihologa – laicīga grūtību konstatēšana un atbilstošs atbalsts palīdzēs bērnam adaptēties dzīvei.
Vairāk par AST var uzzināt Latvijas Autisma apvienības mājas lapā www.autisms.lv.
Lai palīdzētu gan vecākiem, gan pedagogiem saprast:
- vai bērnam ir AST,
- kā mijiedarboties ar bērnu, kuram ir AST,
- kā palīdzēt viņam iekļauties ne tikai bērnu kolektīvā, bet ikdienas dzīvē,
- kā veidot komunikāciju ar šādu bērnu,
piedāvāju iespēju noklausīties kursu “Kā palīdzēt iekļauties bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST)”.
Kurss Tev sniegs:
- zināšanas par AST un šo traucējumu izpausmēm;
- metodes, kā veidot komunikāciju;
- pieejas, kā mijiedarboties;
- praktiskas prasmes, kā sadarboties un izvairīties no nevēlamas uzvedības,
- padomus, kā iekārtot vidi.
Pieteikties kursam vari šeit:
https://miletizglitoti.lv/kurss/ka-palidzet-ieklauties-berniem-ar-autiska-spektra-traucejumiem-ast/
Bērni ar AST, kuri savlaicīgi saņem tieši viņiem piemērotu, strukturētu atbalstu, lielākoties veiksmīgi apgūst nepieciešamās prasmes, kas vēlāk ļauj viņiem sekmīgi iekļauties sabiedrībā, veidot konstruktīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.