Emociju Regulācija Nature & Nurture
Tas cik spējīgs bērns būs regulēt savas emocijas ir saistīts ar vidi, bioloģiju, sociālo kontekstu jeb biopsihosociālie iemesli.
Bioloģija
Cik jūtīgs ir bērns pret apkārtējās vides stimuliem? Cik stipri reaģē uz lietām? Cik viegli novērst uzmanību? Šīs ir temperamenta iezīmes, kuras ir saistītas ar bērna emociju regulācijas spējām. Kā arī no svara ir vai bērniņam nav iedzimies AST, UDHS, UDS, AS, trauksme, traumatiska pieredze, mācīšanās grūtības u.c.
Gēnu līmenī ir avoti, kuros tiek apskatīts Varior gēns. Tas ir saistītas ar zemāku spēju kontrolēt emocijas, kā arī augstāku agresivitātes līmeni pret apkārtējiem. (Pētījumi veikt uz cilvēku grupu, kuri veikušu ļaunprātīgas darbības pret citiem).
Vide
Vai pēc bērniņa dzimšanas bērnam bija pieejama atbalsta persona. Gan vīrieši, gan sievietes piedzīvo pēcdzemdību depresiju. Tas nozīmē, ka šādā stāvoklī vecākam ir grūti sniegt emocionālo siltumu un atbalstu bērnam, lai viņš sāktu apgūt pašregulāciju.
Sociālais konteksts
- Saskaņotība (goodness of fit), vai vecāks zina un saprot savu bērnu, ir ar viņu saskaņojies vai tomēr cenšas bērnu pieskaņot sev. Kā mana profesore saka, ‘’Cimdiņš kurš ir par mazu, nevar to uzvilkt nesaplēšot.’’
- Kādas attiecības tiek veidotas ar bērnu no piesaistes skatījumu punkta. Pie nedrošās piesaistes bērnam nav atbalsta personas, kura palīdz iemācīties kā tikt galā ar emocijām. Pat, ja šāda persona uzrodas, lai mainītu piesaistes veidu ir nepieciešami apmēram 3 gadi, līdz bērns iemācās pa īstam uzticēties un ņemt pretī dotās norādes.
Kā arī, kādu audzināšanas stilu izvēlas vecāki.
- Autoritārais stils jeb bezierunu paklausības stilam ir raksturīga emociju noliegšana: ‘’kad beigsi raudāt, vari nākt ārā.’’
- Visatļaujošais stils – bail bērnam nodarīt pāri, neizprot kā adekvāti reaģēt uz bērna frustrāciju.
- Pāraprūpējošais stils – šajā gadījumā vecāks bieži sagaida, ka viņu pažēlos bērns, sniegs vecākam atbalstu, kā arī nedod bērnam iespēju kļūdīties izjust sāpes, vainu, aizvainojumu.
- Noraidošais stils – bērnam ar visu jātiek pašam galā.
Ikdienas dzīve dod pienesumu bērna labsajūtai.
Vai bērns saņem pilnvērtīgu pārtiku? Vai tomēr izbauda coca cola un čipsu paradīzi? Vai bērnam ir pietiekams D vitamīna līmenis? P.S. Ja bērns paliek apātisks, saguris tā pat arī pieaugušais jāiet pie ģim.ārsta pārbaudīt D vitamīna līmeni. Pie kritiska D vitamīna līmeņa sajūta var būt, ka ir sākusies depresija.
Vai ir pietiekams miegs. Kāds ir ekrāna laiks?
Mēs piedzimstam ar noteiktu resursu buķeti, vide vai nu apslāpē vai veicina to attīstību.
Tad, kad visas pazīmes ir atlasītas var pievērsties tam, kas tad ir zelta rīki, lai bērnam palīdzētu normalizēt emocionālo stāvokli.
Smadzeņu attīstība
Tas cik ļoti bērns ir spējīgs vadīt savas emocijas ir cieši saistīts ar bērna attīstības līmeni. Jo nobriedušākas smadzenes, jo spējīgāks bērns. Bērns pilnībā viens pats bez pieaugušā atbalsta sevi var nomierināt sākot ar apmēram 6-7 gadu vecumu. Kad Tu pēdējo reizi juties skumīgi un bija nepieciešams drauga plecs? Vai mēs dzīvojam dzīvi bez atbalsta?
Runājot par emociju regulāciju, jau tika minēts par smadzeņu attīstību. Šeit nedaudz sīkāk, tieši tik cik nepieciešams, lai saprastu kā tas ir saistīts ar emociju regulāciju.
Amigdala
Gestācijas periodā vispirms attīstās smadzeņu stumbrs (nervu caurulīte), smadzenītes, Amigdala (histēriju zvaigzne), un pēdējā ir priekšējā smadzeņu garoza. Lai gan visas smadzenes darbojas visu laiku, kaut kādos mirkļos ir vērojams, ka aktīvākas paliek noteiktas smadzeņu zonas. Sākotnējo mācīšanos bērns apgūst izmantojot spoguļneironus. Spoguļneironi ir tie, kuri redz kā vecāks izskatās un veido tiltu uz bērna smadzenēm. Tur neirālo tīklojumu līmenī bērns saņem signālu ‘’viss ir labi, nomierinies,’’ un bērns pamazām sāk normalizēt savu stāvokli. Taču, ja bērnam nav pieejams šāds atbalsts, tā vietā pretī skatās dusmīga seja, kura kliedz, bērna smadzenēs ieslēdzas sirēna Amigdala. Amigdala ir saistīta ar aizsardzības funkciju pildīšanu. Amigdala stresa situācijā nevērtē, neanalizē. Tiklīdz ir draudošs signāls tā ieslēdzas. Kas notiek, kad tā ieslēdzas? Šajā brīdī pilnībā atslēdzas priekšējā smadzeņu garoza, kura palīdz analizēt lietas. Tur sēž galvenais vadītājs, kurš pa vadiem nodod ziņu pārējiem. Bet problēma ir tāda, kad Amigdala ir ieslēgusi savu sirēnu neviens vairs nedzird, kas ir jādara. Tādēļ bieži tiek teikts, kad esiet riktīgi dusmīgi vai satraukti mainiet telpu. Ko Amigdala neredz, tas palīdz Amigdalai nomierināties.
Smadzenes nesadarbojas
Līdz apnikumam ir dzirdēts: ‘’esiet mierīgi, iejūtīgi…’’ Lai cik tas kaitinoši būtu, tā tiešām ir zelta atslēga, ja situācija nerisinās, labāk ņemt pauzi. Apņēmīgi cenšoties situāciju risināt var panākt to, ka smadzeņu daļas atsakās sadarboties kā vecākam, tā bērnam. Ja gribas izkliegties, labāk iet uz mežu.
Emociju regulācijas prasmes
veidojas no dienas dienā konsekventi pielietojot pozitīvas stratēģijas un palīdzot attīstīt emocionālo inteliģenci.
Ja bērns nezina kā sauc emociju, kuru viņš jūt, viņš vienkārši nevar to risināt.
Emociju vārdi ir jāietērpj ikdienas naratīvā. ‘’Es šodien nedaudz vēlāk izgāju no mājas. Sirds sāka dauzīties kā traka domāju, ka nokavēšu tikšanos, bet es paspēju laikā, jutos tik atvieglota.’’
‘’Šodien tante brauks ciemos, esmu sajūsmā. Jūtu kā no prieka tauriņi danco vēderā.’’
Bērnam ir jāstāsta, kā par bēdīgajām, tā priecīgajām emocijām. Emocionālā inteliģence ir ne tikai par to, kā jūtos es, bet arī, kā jūtas citi un reizēm man ir jāciena citu jūtas neatkarīgi no tā, ko es par to domāju – ‘’tas nemaz nebija sāpīgi, viņš tēlo.’’ To var trenēt, kā no dzīves situācijām, tā arī lasot pasakas un pasaku laikā pajautāt, kā jūtas stāsta varoņi un pēc pasakas izrunāt emociju izmaiņas.
Tad, kad bērns ir piedzīvojis spēcīgas emocijas un to laikā ir radušās grūtības, svarīgi, ka situācija tiek izrunāta. Taču tas tiek darīts tikai tad, kad bērns ir normalizējis emocijas. Sarunas laikā bērnam tiek uzdoti jautājumi:
Kas notika pirms tam?
Kas notika tad?
Kā tu juties par to?
Kas notika pēc tam?
Ko tu darītu citādāk?
Papildus ikdienā var spēlēt dažādas sadarbības spēles, kuras veicina iztēli.
Taču, ja es, kā vecāks jūtos iztukšots, izsmelts, nespējīgs, bezcerīgs – īstā atbilde, kā palīdzēt ir sākt parūpēties par sevi!
Padomā
Tad, kad bērns iet gulēt ko viņš par Jums domā? Ko Jūs viņam nozīmējat?