Bērns kož citiem bērniem?
Biežākā atbilde – jo bērns vēl nespēj verbalizēt savas vēlmes. Tā tiešām ir. Taču ne tikai tādēļ. Bērni visbiežāk kož līdz apmēram trīs gadu vecumam – gan minimālās valodas attīstības dēļ, gan tāpēc, ka vēl nespēj kontrolēt savus impulsus. Ir bērniņi, kuri labi spēj izteikt savas vēlmes dažos vārdos, taču turpina kost, jo košanas uzvedības pamatā ir vairāki mērķi.
Biežākie ir dusmas, jo atņēma mantu, un aizsardzība, lai neatņemtu mantu, vai – lai pats atņemtu mantu otram.
Citi košanas iemesli:
- Pārbauda cēloņu un seku saistību. Kas notiks, ja iekodīšu?
- Vēlas kontrolēt vidi.
- Vēlas saņemt uzmanību.
- Vide rada stresu.
- Atkārto novēroto uzvedību.
Lai iemācītu bērnam tā nedarīt, jāsaprot, kāpēc viņš to dara.
Ja mērķis noskaidrots, uzvedība drīz beigsies (katrs bērns gan ir citādāks); ja nē, turpināsies. Taču, kā redzams, košanai ir daudz mērķu, atklājot vienu, citi neizzudīs. Bērnam vienmēr jāpasaka, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. “Nedrīkst kost, lai dabūtu mantu. Manta ir jāpajautā. Lūdzu iedod!” Būtiskākais ir pateikt, ko bērns drīkst darīt, parādīt bērnam, kā panākt to, ko vēlas, citā veidā.
Īpaši svarīgi, ka vecāks pamana, ka bērns izmanto ieteikto stratēģiju: “Es redzēju, ka tu laukumiņā bērnam pajautāji lāpstiņu.”
Nenovērtējiet par zemu bērna spēju saprast lietas. Pat ja bērns ļoti maz runā, tas nenozīmē, ka viņš nesaprot norādes. Arī košanas uzvedība sniedz informāciju par bērnu. Tā parāda, ka bērns ir gatavs nākošajam attīstības solim.
