Spēļu terapiju iedala trīs grupās pēc izmantotā pieejas veida:

Direktīvā jeb didaktiskā pieeja

Daļēji direktīva pieeja

Nedirektīva pieeja

Direktīva pieeja

Direktīva pieeja nozīmē, ka speciālists dod skaidras norādes, kas un kādā veidā ir jādara. Latvijā metode ir pieejama Theraplay®* vai Mijiedarbības stiprinašanas programmā. Ar šo metožu palīdzību vecāki tiek mācīti, kā ikdienā spēlēties ar savu bērnu, bet stratēģijas var izmantot arī citās ikdienas situācijās. Pēc noteiktām norādēm vecākiem ir jāizveido spēļu laukums, mantiņas tiek novietotas noteiktā veidā, vecāki saņem instrukcijas par to, kā reaģēt uz bērna darbībām, lai tas būtu atbalstoši un veicinātu saiknes veidošanos. 

Daļēji direktīvā pieeja

Daļēji direktīvā pieeja nozīmē, ka speciālists dod norādes, kas veido pamatu jeb procesa virzību, taču to, kā process attīstās, nosaka pats klients. Šādu pieeja izmanto smilšu spēļu terapijā. Terapeits klientam lūdz izveidot kādu ainu, piemēram, atainot vietu, kur viņš jūtas vislabāk. Aicinājumi ir saistīti ar klienta problēmu. Pēc tam terapeits uzdod jautājumus par to, kas ir izveidots. Ar šo procesu speciālists palīdz klientam ieskatīties sevī dziļāk. Smilšu spēļu terapija izmanto arī sarunu terapiju, var tās arī kombinēt – darbs pie smilšu kastēm un sarunu terapija. 

Nedirektīva pieeja

Nedirektīva pieeja nozīme, ka speciālists nesniedz nekādas norādes un virzību, neuzdod jautājumus. Šo pieeju izmanto spēļu terapijā. Nevarētu apgalvot, ka spēļu terapeits nedod virzību, tā parādās brīdī, kad bērns sāk risināt savas problēmsituācijas. Tad terapeits virza bērnu cauri šīm grūtībām, tādā veidā, lai bērns iegūst prasmes un pārliecību, ka tiek gala ar savu grūtību. 

Kāds spēļu terapijas veids būs vislabākais manam bērnam? 

Pareizais jautājums būtu – kāds speciālists, nevis kāds terapijas veids palīdzēs. Tas attiecas ne tikai uz bērniem, bet arī pieaugušajiem. 

Neskaitāmi pētījumi atkārtoti apstiprina, ka terapijas veida efektivitāte ir atkarīga no speciālista, kurš to praktizē. Ja speciālists nespēj veidot kontaktu ar klientu, korekti saprast viņa grūtību, uzturēt sadarbību, tad zināšanas par metodi nepalīdzēs. 

Piemēram, biežāk pētītais terapijas veids ir KBT (kognitīvi biheiviorālā terapija), kas tiek uzskatīta par vienu no efektīvākajām un ātrākajām metodēm, tomēr, salīdzinot terapijas efektivitātes rezultātus starp KBT speciālistiem, gana bieži atklājas, ka kādam šī metode nav bijusi palīdzoša. Veicot kontentanalīzi, biežākie iemesli ir terapeita nespēja uztvert klienta problēmu un nespēja to risināt atbilstošā formā.  

Tu un speciālists

Labākais veids, kā atrast speciālistu, ir uzrakstīt viņam vai piezvanīt (lai gan reti kāds cels) un pajautāt, vai viņš palīdz šādos jautājumos. Tomēr tas, vai tev izdosies sadarboties ar speciālistu, nav tikai speciālista atbildība, tā ir arī tava. Vai tu pats  patiesi atklājies, vai pats dalies? Ar terapeitu tu veido tādas pašas attiecības kā ar citiem cilvēkiem. Ja tev ir grūtības veidot attiecības, visticamāk, būs grūti arī noturēties pie speciālista, taču labi trenēts speciālists palīdzēs šajā procesā justies droši, lai arī kaādi šķēršļi būs jāpārvar.

Smilšu spēļu terapijas terapeitu

meklē www.smilsuspeles.lv sadaļā “Speciālisti Kartē” 

*Reģistrēta pakalpojuma zīme, The Theraplay® Institute, Evanston, IL, USA.