Bieži dzirdam vārdus “adaptācija bērnudārzā”, bet – ko nozīmē vārds “adaptācija”?

Psiholoģijas vārdnīcā skaidrots, ka adaptācija ir pielāgošanās jaunās vides mainīgajiem apstākļiem, kuru ietekmē notiek pārmaiņas visā organismā un psihiskajā darbībā. Adaptējoties jaunā sociālajā vidē, tiek pārņemtas tajā pastāvošās normas un uzvedības modeļi. (Psiholoģijas vārdnīca, 1999, 134)

Bieži izskan divi apgalvojumi par veiksmīgu bērnudārza gaitu uzsākšanu.

Pirmais: vecumam ir būtiska nozīme, lai bērns veiksmīgi uzsāktu bērnudārza gaitas,– jo jaunāks bērns, jo grūtāk viņš iejutīsies.

Otrais: adaptācijas procesā pavadītais laiks norāda uz bērna grūtībām iejusties bērnudārzā. Ja bērns ātri iejūtas, tad viņš ir gatavs bērnudārzam, bet, ja lēni iejūtas, tad nav gatavs bērnudārzam.

Taču pētījumi parāda, ka vecums nav pats būtiskākais kritērijs. 2023. gadā zinātniskajā konferencē docente Valentīna Romenkova norādīja, ka veiksmīga adaptācija bērnudārzā nav saistīta ar bērna vecumu un tas, ka bērns ilgāk adaptējas, nenozīmē, ka bērnam ir neveiksmīga adaptācija. Ir bērni, kuri iejūtas piecu nedēļu laiku, un ir bērni, kuri iejūtas 13 nedēļu laikā.

Romenkova kā svarīgākos faktorus izceļ drošības sajūtu starp vecāku un bērnu un bērna spēju uzticēties pedagogam.

Līdzīgi norāda A. Vorobjova, kura kvalifikācijas darba ietvaros (2022) novēroja13 bērnu (vecumā no 1,5 līdz 3 gadiem) adaptācijas procesu.

Tika vērtēti 7 kritēriji:

• Bērna emocionālais stāvoklis
• Atvadīšanās no vecākiem
• Attiecību veidošana ar pedagogu
• Darbošanās ar rotaļlietām
• Attieksme pret organizētām aktivitātēm
• Bērna dienas miegs
• Podiņmācība

Šajā grupā tikai trim bērniem bija viegla adaptācija un, kā tika novērots, neapmeklēto dienu skaits jeb slimošana visbiežāk bija tiem bērniem, kuriem bija grūti adaptēties. Veicot atkārtotu novērtēšanu pēc trim mēnešiem, vairs tikai vienam bērnam joprojām bija grūtības adaptēties.

Lai gan adaptācijai nepieciešamais laiks katram bērnam var atšķirties, vai ir iespējams, ka, piedzīvojot atbilstošus adaptācijas apstākļus, lielākā daļa grupas bērnu nav labi adaptējušies arī pēc trim mēnešiem, īpaši, ja grupā ir tikai astoņi bērni? Tā var gadīties, taču kvalifikācijas darba autore Svetlana Novikova, saskaroties ar šādu situāciju, veica padziļinātu informācijas analīzi un secināja, ka gan pedagogi, gan vecāki nav veikuši vairākus būtiskus uzdevumus, lai bērniem adaptācijas process būtu sekmīgs.

Vecāki mēdz uztraukties, ka, sākot laist bērnu bērnudārzā, būs grūti atsākt strādāt, jo paredz, ka bērns varētu bieži slimot un tādēļ nāksies kavēt darbu.

Gan vecākiem, gan pedagogiem ir viena interese – lai bērns spēj labi iejusties bērnudārzā. Taču kādi priekšnosacījumi ir svarīgi, lai tas patiesi izdotos?

Apkopojot pedagogu secinājumus, kas tapuši kvalifikācijas darbu ietvaros, veicot bērnu grupu novērojumus un intervijas ar vecākiem, atrodami vairāki ieteikumi vecākiem un pedagogiem.

Pirmkārt, vecākiem un pedagogiem jābūt zinošiem par to, kas ir adaptācija bērnudārzā un kā tā jāveic. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, kuru novēroja pedagoģes S. Novikova: astoņu bērnu grupā pēc trim mēnešiem lielākā daļa bērnu vēl nav iejutušies, bieži raud, nesadarbojas ar pedagogu, norobežojas, viņiem ir grūti atvadīties no vecākiem. Iemesls tam ir tas, ka ne pedagogi, ne vecāki nav guvuši padziļinātu informāciju par veiksmīgu adaptācijas procesa priekšnosacījumu un līdz ar to nav zinājuši, kā bērnu atbalstīt. Konkrēti šajā pedagoģes novērotajā bērnu grupā visu gana laicīgi varēja vērst par labu. Pēc izglītojošas nodarbības un ieteikumu īstenošanas divus mēnešus vēlāk lielākā daļa bērnu bija adaptējušies bērnudārzam.

Ieteikumi vecākiem, lai palīdzētu veicināt veiksmīgas bērna adaptācijas uzsākšanu bērnudārzā

• Veidot atvērtu sadarbību ar pedagogu un ņemt vērā pedagogu ieteikumus.
• Parūpēties, lai bērnam ir pamata pašaprūpes prasmes, piemēram, bērns prot ēst patstāvīgi, spēj neilgu laiku patstāvīgi rotaļāties, spēj sekot līdzi norādēm u.c.
• Bērna dienas ritmu tuvināt bērnudārza dienas ritmam.
• Bērnam pastāstīt, kas ir bērnudārzs un ko tajā dara. Pirms bērnudārza dienas aiziet uz bērnudārza vietu un parādīt bērnam ēku, kurā būs jāiet iekšā.
• Pirmajās dienāss bērnudārzā pavadīt neilgu laiku, nevis visu dienu.
• Svarīgi bērnam skaidri pateikt, kad vecāks būs pakaļ bērnam.

Pedagogi novēro, ka bērns vieglāk adaptējas, ja no rīta vecāki izturas gādīgi pret bērnu, samīļo bērnu, parunā par to, kas pa dienu notiek. Ja rīta rituāls ir steidzīgs un stresains, tad bērnam ir grūtāk iejusties un atvērti piedalīties grupas darbā.

Lai bērns veiksmīgi iejustos bērnudārzā, svarīgi, kā vecāki sagatavo bērnu un kādas ir bērna rakstura iezīmes.

Ja vēlies padziļinātāk uzzināt, kā veiksmīgi sagatavot bērnu bērnudārzam, aicinu noklausīties nodarbību “Kā sagatavot bērnu bērnudārzam”.

Nodarbības saite: https://miletizglitoti.lv/kurss/ka-sagatavot-bernu-bernudarzam/

Ir daļa darba, ko var veikt vecāki, bet neapšaubāmi milzīgu lomu spēlē arī pedagoga prasmes veidot adaptācijai atbalstošu vidi.

No pedagogiem dzirdēts apgalvojums, ka “īsti jau neko bērna adaptācijas laikā nevar darīt, jo tas ir individuāli, un lielākajai daļai šis laiks ir grūts”.

Izanalizēju vairāku pedagogu kvalifikācijas darbus, kuros apskatīta bērnu adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē, un daļēji šim apgalvojumam var piekrist. Visos kvalifikācijas darbos bija norādīts, ka pirmās dienas lielākajai daļai bērnu ir grūtas, bērni raud, nesadarbojas ar pedagogu, nav atvērti iesaistei grupas darbā, viņiem ir grūti iemigt un citas grūtības.

Centos atrast pētījumu, kas apskata pakāpenisku adaptāciju grupā kopā ar vecāku, taču tikai vienā pētījumā bija minēts, ka vecāks drīkstēja būt grupā ar bērnu, bet tikai tādēļ, ka bērnam bija ļoti grūti atvadīties un viņš pauda agresīvu uzvedību. Tā kā neatradu nevienu pētniecisku darbu, kur tiek apskatīta pakāpeniska adaptācija grupā kopā ar vecāku, vēlējos paskatīties, vai publiski pieejama šāda informācija. Biju ļoti pārsteigta, redzot Google tikai vienu rakstu, kur Klaudīja Hēla skaidro, kāpēc ir svarīgi, ka vecāks ir kopā ar bērnu visu laiku, nevis gaida aiz durvīm.

Ir daudzi pedagogu kvalifikācijas darbi, kuros autori secina, ka bērns labāk, ātrāk un vieglāk iejūtas bērnudārza, ja viņš ir sagatavots, taču pat sagatavotiem bērniem pirmās dienas ir ļoti grūtas.

Nevienā no pedagogu darbiem nav norādīts ieteikums, ka pirmajās dienās vēlams, lai vecāks ir visu laiku klātesošs. Tikai tad, ja bērnam ir īpaši grūti iejusties, vecākam tiek atļauts būt grupā.

Internetā pieejamajā rakstā Klaudīja Hēla norāda, ka, veiksmīgi uzsākot bērnudārza gaitas, arī vēlāk nav problēmu.

Citi priekšlikumi no pedagogu kvalifikācijas darbiem: veidot pakāpenisku bērnu uzņemšanu grupiņā, veidot pozitīvas attiecības ar bērna vecākiem, būt atvērtiem un gādīgiem, piedāvāt atbalstu, lai bērnam palīdzētu regulēt emocijas, izmantot rotaļu elementus, lai atbalstītu iejušanos bērnudārzā.

Adaptācija bērnudārzā ir aktīvs process, un to ietekmē dažādi faktori:

bērna attīstības krīzes, psihes brieduma pakāpe, temperamenta iezīmes, taču visbūtiskākais faktors ir vecāku un pedagogu sagatavotība.

A.Vorobjova, 2022 Jaunākā vecumposma bērnu veiksmīgās adaptācijas nosacījumi pirmsskolas izglītības iestāde.

S.Novikova, 2020 Jaunākā vecuma bērnu adaptācija pirmsskolas izglītības iestādē.

Romenkova, 2023. The Problem of Adaptation of Preschool Children for a Preschool Institution  https://www.studmed.ru/lebedinskiy-v-v-nikolskaya-o-s-baenskaya-e-r-libling-m-m-emocionalnye-narusheniya-v-detskom-vozraste-i-ih-korrekciya_ad44e981f1d.html

I.Osipova, 2011 Bērnu adaptācijas problēmas pirmsskolas izglītības iestādē.