Ir skaidrs, ka skolēnus ar UDHS tradicionālās atalgojuma un soda metodes nemotivē. Tomēr gan vecākus, gan skolotājus joprojām mulsina šīs uzvedības neiroloģiskais pamatojums. Uzzini kāpēc UDHS prātu ir grūtāk motivēt un kā tu vari atrast atbilstošu mācību un/vai audzināšanas veidu.
Kāpēc bērnus ar UDHS ir tik grūti motivēt?
Klasiskās motivācijas tehnikas – proti, apbalvojuma un soda tehnika, nestrādā bērniem ar uzmanības deficīta sindromu (UDHS vai UDS). Tas ir kļuvis zināms visiem. Bet kāpēc tā ir? UDHS smadzenes atšķiras no neirotipiskām smadzenēm dažos, bet nozīmīgos veidos, kuri ietekmē arī motivāciju:
• Smadzeņu daļām, kas atbild par vadības funkcijām un emocijām, ir atšķirīgi aktivitātes līmeņi.
• Elektriskās aktivitātes apgrūtina UDHS smadzeņu spēju izfiltrēt maznozīmīgus stimulus un koncentrēties uz doto uzdevumu.
• UDHS ir raksturīga zema dopamīna aktivitāte, kas ietekmē vēlmi un reakciju uz apbalvojumu, panākumiem un arī neveiksmēm.
Šīs atšķirības nozīmē to, ka bērniem ar UDHS ir vairāk jācenšas, lai apgūtu jaunu informāciju un spētu saglabāt uzmanību uz kādu konkrētu lietu. Šīs smadzeņu atšķirības var nozīmēt, ka UDHS bērni biežāk izjūt vilšanos un neizdošanos, nevis veiksmi, kas negatīvi ietekmē pašvērtējumu un palielina stresu, kas paralizē smadzenes. Tas var izskatīties kā:
• Nevēlēšanās: “Es to negribu darīt”
• Maznozīmīgums: “ Nav jēgas to darīt”
• Izvairīšanās no kauna: “Ja es to darīšu es (atkal) jutīšos muļķīgi”
• Izvairīšanās no panākumiem: “Ja es šo garlaicīgo uzvedumu izpildīšu pareizi, man vajadzēs pildīt papildus uzdevumus”
• Vēlme saglabāt kontroli: “Tu nevari mani PIESPIEST to darīt”
Ja bērns negatīvi vērtē savu spēju paveikt uzdevumu, tas var kļūt par šķērsli, lai to vispār sāktu darīt un var novest pie apgrūtinātas uztveres, jo stress liek smadzenēm izslēgties. Tāpēc bērniem ar UDHS ir nepieciešama savādāka pieeja, lai stimulētu, motivētu un palīdzētu vadīt šo bērnu izaicinājumu emocionālās sekas. Ne tādēļ, ka bērnam būtu noraidoša attieksme, bet gan neirobioloģijas dēļ.
Kā palīdzēt UDHS bērnam identificēt motivācijas problēmas?
Motivācijas uzlabošana ir ilgstošs process, kas sākas ar to, ka bērnam palīdz izprast viņa smadzeņu darbību un izaicinājumus, kurus tā rada. No šī brīža ir jāmācās uzdevumus pasniegt tā, lai tie šķistu svarīgi jūsu bērna unikālajai smadzeņu darbībai.
Trīs soļu darbība vecākiem, skolotājiem un mentālās veselības speciālistiem –
• Nosauc to vārdā. Nodrošini, lai bērns zina, ka viņam ir diagnoze, kas atsevišķās situācijās var radīt grūtības. Palīdzi bērnam saprast, ka UDHS ir reāls, tomēr viņa liktenis tāpēc nav nolemts.
• Paskaidro – māci bērnam, ka dažas grūtības ir saistītas ar viņa diagnozi – piemēram, grūtības uzturēt kārtību, ķerties pie uzdevuma pildīšanas, grūtības paturēt fonā konkurējošu domu plūsmu vai pabeigt uzdevumu.
• Formulē – bērna motivācijas izaicinājumi nav saistīti ar viņa inteliģenci. UDHS ir neiroloģiska atšķirība. Saki: “Tas nenozīmē, ka tu neesi gudrs. Tas nozīmē, ka tavas smadzenes strādā atšķirīgi”. UDHS var izraisīt zināmas grūtības, bet tas nav trūkums vai nespēja. Tas nozīmē vienīgi to, ka bērnam trūkst kādas prasmes, kuras jāapgūst un ir jāpārvar, ja bērns grib sasniegt lieliskus panākumus un piepildīt visu savu potenciālu.
Daži UDHS cilvēki ar savām grūtībām var tikt galā paši, tomēr vairumam bērnu ir nepieciešama vadība, izglītošana un treniņš.
Lai bērns varētu palielināt savu motivāciju, viņam būtu jāapzinās sevi un jāvar par sevi pastāvēt. Tas nozīmē, ka bērns var pateikt sekojošo –
• Man ir šāda diagnoze
• Es savu diagnozi varu paskaidrot citiem un tas, kas reizēm var izskatīties kā motivācijas trūkums, bieži ir saistīts ar UDHS.
• Es apzinos, ka mana kognitīvā spēja un bioķīmija atšķiras no citiem.
• Tas nozīmē, ka uzdevumus, kurus citiem ir viegli pildīt, man paveikt ir grūti.
• Mana motivācija paveikt dažādus uzdevumus atšķiras. Tas ir atkarīgs no manas pieredzes ar uzdevumu un mana prāta stāvokli.
• Jā, es gribētu uzlabot savas spējas šajā jomā. Es negribu palikt šāds. Es pieņemu, ka man ir UDHS, taču es negribu saskarties ar tā sekām. Es gribu to paveikt labāk.
Kā palīdzēt UDHS bērnam veicināt motivāciju
1. Palīdzi bērnam apgūt jaunas iemaņas. Sniedz bērnam iespēju apgūt un izmantot metakognitīvās prasmes, kas palīdzētu organizācijas trūkumam, izklaidībai un uzlabotu vadības funkciju. Bērns gribētu teikt:” Es pie tā strādāju, manas spējas uzlabojas, jo es ļoti cenšos.” Palīdzi bērnam nokļūt šādā stāvoklī.
2. Atrodi mentoru vai skolotāju. Sportā, aktiermākslā un praktiski jebkurā citā jomā cilvēki nekļūst par profesionāļiem vieni paši. Šis padomdevējs var būt vecāks, skolotājs, konsultants vai jebkurš pieaugušais, kuram bērns uzticas.
3. Iemāci godīga pašvērtējuma nozīmi un to, kā pieņemt un izmantot citu cilvēku novērtējumu. Salīdzini šī brīža sniegumu un prasmes ar bērna iepriekšējiem centieniem. Tad iemāci bērnam iepriekš apgūtās prasmes izmantot, lai stimulētu viņu nākotnē. Viena no vienkāršākajām lietām, ko mēs varam darīt – novērtēt uzdevuma grūtības pakāpi 5 baļļu skalā – viens nozīmē, ka uzdevums ir ļoti vienkāršs, pieci – ļoti grūts. Pēc tam pajautā bērnam: ”Cik tu esi spējīgs izpildīt šo uzdevumu?” Kad esi palīdzējis skolēnam izpildīt uzdevumu, lūdz viņam to novērtēt vēlreiz.
4. Atrodi atbalsta grupu skolēniem – cilvēkus (citu vecumu), kuri strādā, lai sasniegtu līdzīgu mērķi, ar ko varētu tikties tiešsaistē vai klātienē.
5. Piefiksē panākumus. Smadzenes vēlas izvairīties no neveiksmēm, bet panākumi tām izraisa atkarību. Tāpēc saglabā visas bērna uzvaras un panākumu zīmes (piemēram, izveido diplomu un atzinību sienu). Šī ir daļa no iemesliem, kas liek cilvēkiem turpināt darīt un sasniegt. Mūsu bērniem nav daudz trofeju, tāpēc jāizdomā kā to pēc iespējas veiksmīgāk panākt.
6. Koncentrējies uz procesu, nevis rezultātu. Pirmais uzlabos otru.
7. Ievies attieksmi, kas vērsta uz attīstību – “Es varu un es izdarīšu” (nevis “Es nevaru un nedarīšu”). Lūdz bērnu dalīties ar to, ko viņa prāts saka sākot uzdevumu un palīdzi izlabot šo ziņu vismaz uz konkrēto uzdevumu.
8. Radi iespējas pieredzēt prieku, ko rada panākumi jomās, kuras padodas bērnam (sports, mūzika, teātris, elektronika, dejas, dzeja u.c.). Ļauj bērnam darīt lietas, kuras viņam izdodas. Tas palīdzēs uzlabot smadzeņu ķīmiju, kas padarīs smadzenes gatavas uzņemties arī citus izaicinājumus.
[Motivating Kids with External Rewards]
This advice came from “How Parents and Teachers Can Use Brain Science to Increase Motivation in Children with ADHD,” an ADDitude webinar lead by Jerome Schultz, Ph.D. in August 2018 that is now available for free replay.
Jerome Schultz, Ph.D., is a member of ADDitude’s ADHD Medical Review Panel.