Kad pedagogam ar bērna vecākiem ir jāizrunā jautājums par sliktu, nevēlamu vai nepieņemamu bērna uzvedību, tas nav viegli nevienam – ne skolotājam, ne bērna vecākiem. Tomēr šādai sarunai, pedagoga komunikācija ar vecākiem, ir jānotiek, to nedrīkst atlikt vai problēmu “paslaucīt zem paklājiņa”, jo ar laiku tā kļūs arvien traucējošāka un radīs vairāk grūtību ne tikai pedagogiem un vecākiem, bet arī pašam bērnam.

Tomēr pamatprincips, kas skolotājam jāievēro vienmēr un jebkurā situācijā – nekādā gadījumā nedrīkst apspriest bērna grūtības un sliktu uzvedību, bērnam klātesot un to dzirdot. 

Īpaši svarīgi tas ir pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Šajā vecumā bērns vēl nespēj analizēt situāciju un savu rīcību, nespēj izdarīt atbilstošus secinājumus. Dzirdot savu grūtību un uzvedības aprakstu, bērns var maldīgi pieņemt “es esmu tāds” un šo pārliecību sevī “iecementēt” tik stabili, ka tā nobloķēs iespējamās izmaiņas, jo tās vairs neatbildīs šai pārliecībai. Turklāt, šāda sevis izpratne, kas var kļūt par daļu no bērna identitātes, atbilstoši tiks izpausta rīcībā un uzvedībā arī turpmāk, ar laiku, iespējams, pāraugot arī mobingā (bulingā). Dzirdēt par sevi nepatīkamus vārdus ikvienam ir satraucoši. Šāda situācija radīs bērnam papildu stresu un var arī veidot noteiktu bērna attieksmi pret pedagogu.

Tāpēc nekad nedrīkst pārrunāt ar bērnu vecākiem nevēlamu, sliktu vai neatbilstošu bērna uzvedību, bērnam dzirdot.

Plašāk par pedagogu komunikācija ar vecākiem es stāstu kursā pedagogiem

– Pedagogu sadarbība ar vecākiem un mobinga risinājumi izglītības iestādē: https://miletizglitoti.lv/kurss/pedagogu-sadarbiba-ar-vecakiem-un-mobinga-risinajumi-skola/