Sākotnēji ir jāpatur prātā, ka bērniem ir dabiski laiku pa laikam neuzvesties labi. Arī mēs pieaugušie strīdamies, jūtamies noguruši, neizdarām lietas līdz galam. Mēs esam jau pieauguši un mūsu nervu sistēma ir nobriedusi, tādēļ mēs nekrītam zemē un neraudam, ja nav mūsu mīļākais suši, bet iekšēji varbūt mēs jūtam spēcīgas emocijas. Mēs esam arī apguvuši daudz stratēģijas, lai palīdzētu sev regulēt emocijas. Bērni visu šo vēl mācās. Papildus neiroloģiski nervu sistēma vēl tikai veidojas, līdz ar to bērna spējas ir ierobežotas. Mēs varam mācīt divgadīgu bērnu dalīties, bet, ja viņam ir paredzēts dalīties no 3 gadu vecuma, mēs varam izstiepties un sarauties, bet tas bērns nedalīsies. Tās nav uzvedības grūtības, ja bērns laiku pa laikam dusmojas, dumpojas, nāk, jautā atkal par to, ko nedrīkst jeb pārbauda robežas. Tas viss piederas pie attīstības. Bet, ja dien dienā bērns nesadarbojas, dumpojas, nepilda savus dažus pienākumus, tad gan ir jādomā, kas ir pie vainas. Es dalīšos ar vienu metodi, kura strādā vislabāk. Tomēr ir jāņem vērā, ka metode nelabo bērna iedzimtās grūtības. Piemēram, ja bērns ir trauksmains, aktīvs, īpaši jutīgs. Piemēram, bērnam nepatīk spilgta gaisma, vai noteiktas auduma drēbes- tā ir nervu sistēma, kura ir jutīga pret šiem kairinājumiem.
Ar šo metodi nevar mainīt neiroloģisko stāvokli, bet uzvedības modeļus, kuri ir izveidojušies.
Kāda vecuma bērniem piemērota apbalvojuma sistēma?
Šī metode ir paredzēta bērniem no 3 – 7 gadu vecuma. Es nekad neesmu lasījusi vai praksē dzirdējusi, ka šo metodi izmantotu jaunākiem vai vecākiem bērniem. Vecākiem bērniem šī metode nestrādās, jo bērnu domāšana vairs nav tik maģiska. Savukārt mazākiem bērniem zem 3 gadu vecuma būtu grūti saprast konceptu. Ja Jums ir bērns zem trīs gadu vecuma, Jūs varat pamēģināt un man uzrakstīt kā veicās.
Par metodes lietošanu. Tā ir jālieto tieši tā, kā te pastāstīts. Nav jābūt radošam un jāizdomā savas interpretācijas.
Apbalvojumu sistēmas ieviešanā ir četras variācijas. Šeit ir aprakstīts ceturtais variants, kas ir visefektīvākais un arī sarežģītākais.
Jums būs bērns jāiepazīstina ar šo metodi. Jūs to varat darīt tieši tā, kā te ir uzrakstīts.
‘’Zini es šodien iepazinos ar Labo Darbu Feju. Viņa staigā pa mājām un redz kādus labus darbiņus mēs darām. Reizēm par labajiem darbiem viņa atstāj pārsteigumu. Šodien viņa redzēja, ka tu pakāri jaku un atstāja tev šo (kinderolu, konču, uzlīmi, krāsojamo grāmatiņu, visi jaukie nieciņi ko Jūs vēlaties nopirkt bērnam, nespējot valdīt savus impulsus 😊).”
Tas ir viss, kas ir jāpasaka bērnam un jāizdara.
Šīs metodes pamatā ir tas pats princips, kas spēļu automātiem. Ka nekad nav zināms, kad būs laimests jeb neparedzamības princips. Tādēļ ir īpaši svarīgi ievērot nākošos soļus, lai metode strādātu.
Cik bieži nāk ciemos Labo Darbu Feja?
Sākotnēji pirmajā nedēļā ieteicams, ka Labo Darbu Feja nāk ciemos katru dienu, vismaz reizi dienā, var nākt arī divas reizes dienā. Svarīgi, ka netiek izveidota rutīna, ka katru dienu noteiktā laikā nāk ciemos Feja. Jo tas var izveidot refleksu, ka bērns sāk īpaši labi uzvesties ap to laiku. Darba Feja ir steidzīga, tādēļ viņa nenāk visu laiku vienā laikā. Citreiz viņa noskrien garām uzreiz kā labais darbiņš ir izdarīts. Piemēram bērns noliek savas drēbes vietā, var uzreiz pateikt: ‘’Tikko skrēja garām Labo Darbu feja, iedeva Tev konču par to, ka saliki drēbes vietā.’’ Citā reizē Jūs varat vakarā to pašu pateikt: ‘’Tikko skrēja garām Labo Darbu Feja, iedeva Tev konču par to, ka tu no rīta saliki drēbes vietā.’’ Svarīgi ir uzturēt neparedzamību laikā– bērns nezina, kad ir atnākusi Labo Darbu Feja un uzvedībā- Labo darbu feja nešķiro uzvedību, reizēm viņa redz vienu labu darbu, citas reizes trīs darbiņus. Svarīgi, ka pie bērna pieiet un nosaucm par ko bērns saņem pārsteigumu. Var akcentēt to uzvedību, kura ir apgrūtinoša, taču tā nevar būt vienīgā uzvedība, kuru redz Labo Darbu Feja. Pēc nedēļas var jau sākt kādu dienu izlaist, piemēram, pirmdienā, neatnāca Labo Darbu Feja, otrdien un trešdien atnāca, ceturtdien atkal neatnāca.
Jo lielāks bērns (5-7), jo retāk var nākt Labo Darbu Feja ciemos, savukārt mazākiem bērniem pat divas reizes dienā var nākt ciemos Labo Darbu Feja līdzīgi pie sarežģītas uzvedības.
Bērni uzdos visādus jautājumus un mēģinās darīt labus darbus, lai saņemtu balviņu. Kā rīkoties?
Bērns jautā: ‘’Es sakārtoju mantas, Labo Darbu Feja to redzēja/es dabūšu kaut ko garšīgu?’’
Atbilde: ‘’Labo Darbu Feja nav bijusi, kad atnāks, es tev pateikšu.’’
Bērns saka: ‘’Es aiziešu sakārtot mantas, tad es dabūšu kaut ko?’’
Atbilde: “Varbūt Labo Darbu Feja to redzēs, varbūt neredzēs. Es nezinu vai viņa ir šeit. Ja būs atnākusi es tev pateikšu.’’
Bērns jautā: ‘’Kā labo darbu feja izskatās? Kur viņa dzīvo? Ko viņa ēd? U.t.t.’’
Atbilde: Varat izpausties radoši, bet nepārspīlēt. Ja bērns vienreiz šādus jautājumus uzdeva viņš uzdos atkal. Svarīgi, ka Jūs atceraties ko stāstījāt.
Bērns jautā: ‘’Vai labo darbu feja iet ciemos arī pie māsīcas, drauga u.c.’’
Atbilde: ‘’Varbūt šobrīd iet. Varbūt vēl meklē viņa māju, Darba Fejai ir daudz māju.’’
Ko neteikt bērnam par Labo Darbu Feju?
Neteikt bērnam: ‘’Ja tu nenoliksi mantas vietā, Labo Darbu Feja vairs nenāks ciemos. Labo Darbu Fejai nepatīk nekārtība!’’ Tā ir biedēšana, un bērns var sākt domāt, ka Labo Darbu Feja ir ļauna un neiejūtīga. NEBIEDĒT bērnu ar to, ka Labo Darbu Feja nenāks, nedos, aizgāja prom tādēļ, ka. Nevar arī teikt: ‘’Labo Darbu Feja visu redz!’’ Tas bērnam radīs trauksmi. Vai ”Labo Darbu Feja būs ļoti priecīga”. Ja kaut reizi šito izmantosiet, metode nestrādās!
Labo Darbu Feja ir darbīga, viņa iet no vienas mājas uz otru, šādi veidojas tas neparedzamības princips.
Kāda būs ikdiena, kad šo metodi ieviesīsiet.
Ja Labo Darbu Feja nāks pirmo nedēļu katru dienu un pat vairākas reizes dienā, būs manāmas straujas uzvedības izmaiņas. Bērns centīsies. Un pat, ja mēs redzam, ka bērns īpaši cenšas nesteidzamies apbalvot, tas var netieši bērnam ļaut noprast, ka mamma ir Labo Darbu Feja. Bet nedaudz vēlāk gan, piemēram, pēc divām vai trīs stundām, var bērnu apbalvot par to, ka viņš centās. Nekad nebūs tā, ka bērns uzvedīsies rāmi un mierīgi visos laikos. Visa procesa laikā, kad bērnam ir vērojama tā pati nevēlamā uzvedība rīkojieties tāpat, kā Jūs rīkojāties iepriekš, sakiet, ka nevar, apturiet darbību u.t.t. Bet nekādā gadījumā nebiedējiet ar Labo Darbu Feju. Pirmo mēnesi izmantojiet Labo Darbu Feju aktīvi. Uzlieciet sev atgādinājumu, pievērst uzmanību, ko bērns labu ir izdarījis (tam nav jābūt kaut kam īpaši labam, standarta ikdienas lietas, kuras nerada grūtības arī ir pozitīvas lietas). Pēc tam uz otro un trešo mēnesi var sadalīt, ka Labo Darbu Feja nāk vairs tikai 3 reizes nedēļā. Pēc trīs mēnešiem var veidot pamīšus, ka labā uzvedība tiek akcentēta tikai ar vārdiem un dažas reizes mēnesī atnāk ciemos Labo Darbu Feja.
Vide
Šo metodi var lietot kā mājās, tā bērnudārzā. Ja mājās ir brāļi vai māsas zem 7 gadu vecuma, svarīgi, ka arī pie viņiem nāk Labo Darbu Feja. Kā bērnudārzā, tā mājās visiem reizē nav jādod apbalvojums. Kādā reizē saņem viens bērns, citā reizē visi. Arī bērnudārzā ir īpaši svarīgi, ka tagad nenāk pēkšņi pie viena bērna Labo Darbu Feja.
Ja tiks pildīts viss, kā te ir uzrakstīts, būtu jāvēro pozitīvas izmaiņas. Taču, tas, ka mājās mainās uzvedība nenozīmē, ka tā mainīsies arī bērnudārzā. Bērnudārzā ir cita vide un bērna uzvedībai var būt pamatā pavisam citi iemesli. Piemēra, bērns ir īpaši jutīgs, vai izjūt trauksmi lielā pūlī.
Lai izdodas!
Es ļoti ceru, ka šī metode palīdzēs ikdienas dzīvē.