Šobrīd aktuāls jautājums – kā organizēt ikdienu kopā ar bērnu.
Atslēgas vārds ir rutīna.
Rutīna ir secīgi pakārtot soļi, kuri nemainās. Tas ir ikdienas ieradumu kopums, bet ieradums ir kāda konkrēta specifiska darbība, kuru veicam. Piemēram, no rīta mēs pamostamies, iztīrām zobus, paēdam brokastis, padzeram kafiju, izlasām avīzi. Šīs ir konkrētas darbības, kuras veicam, tie ir ieradumi. Šo ieradumu kopums veido mūsu rīta rutīnu.
Kādēļ ir vajadzīga rutīna?
Pirmsskolas vecuma bērnam nav izveidojusies pilnīga laika izpratne, tādēļ secīgas, vienmēr vienādas darbības bērnam palīdz orientēties laikā. Piemēram, bērns no rīta pamostas, paēd brokastis, iet uz dārziņu; viņš zina, ka ir rīts. Pēc tam bērns paguļ diendusu, paēdu launagu, atnāk no pulciņa. Kad viņam atnāk pakaļ uz dārziņu, viņš zina, ka pulkstenis ir pieci.
Secīgas darbības bērnam palīdz paredzēt, kas notiks tālāk. Rutīnas veido drošības izjūtu gan bērnam, gan pieaugušajam, jo zinām, kas notiks tālāk.
Kā bērnam palīdzēt sekot līdzi dienas plānam?
Ja bērnam skaidri un konkrēti pastāstīts, ko no viņa sagaida, viņš biežāk to arī dara. Dienas plāns palīdz šajā jautājumā. Aiciniet bērnu kopā uzzīmēt dienas plānu. Jūs viņam varat teikt: “Zini, es izdomāju, ka mēs varētu tev uztaisīt dienas plānu. Tu zini, kas ir dienas plāns?” Būs bērni, kuri teiks, ka nezina, tad paskaidrojiet, kas tas ir. “Dienas plāns ir tās lietas, ko mēs darām no rīta līdz vakaram. Kad šīs lietas uzliekam uz papīra, tas mums palīdz atcerēties, kas jāizdara.” Pajautājiet bērnam: “Ko tu šodien darīji, kad pamodies? Saklāji gultu, tīrīji zobus. Jā, tas ir tas, kā tu sāki savu rītu. Ar to tu vari sākt zīmēt savu dienas plānu.” Ļaujiet bērnam zīmēt to, ko viņš ir izdomājis, un tā, kā viņam sanāk. Protams, ja ir kas tāds, ko vēlaties veicināt, piemēram, zobu tīrīšana, varat mudināt bērnu zīmēt zobu birsti. Pajautājiet, ko viņš darīja pēc tam. Tā turpiniet, līdz uzzīmēta dienas darbība, kuru jūs uzskatāt par nepieciešamu kā pēdējo. Svarīgi, ka dienas plānā uzzīmētas tās lietas, ar kurām iet grūtāk. Kad plāns ir uzzīmēts, var ierosināt to pielikt bērnam ērti pārredzamā vietā. “Labi, te stāvēs tavs dienas plāns, kad esi darbiņu padarījis, vari to atzīmēt ar ķeksīti.” Ja bērnam patīk uzlīmes, ielīmēt uzlīmi vai iekrāsot lauciņu.
Kādā formātā?
Ņemiet vērā, ka zīmēšana piemērota bērniem no četru gadu vecuma, mazākiem bērniem piemērotāki būs jau sagatavoti attēli, kurus kopā izvietosiet uz papīra tā, kā rit viņu diena. Teksta formā izveidots plāns bērniem nav piemērots vairāku iemeslu dēļ – pat ja bērns prot lasīt, viņa domāšana joprojām ir konkrēta. Tas nozīme, ka, ja bērns skatās uz vārdiem “sakārtot mantas”, viņš redz burtus, pēc tam viņš šos burtus saliek kopā un tad domā, ko šo burtu kombinācija nozīmē. Vārdi ir abstrakti, bet attēli konkrēti; ja ir uzzīmēta kaste, kurā iekšā ir lācis, tas nozīmē, ka mantas jāsaliek kastē. Dienas plāna mērķis ir veicināt pozitīvu uzvedību, nevis mācīties lasīt.
Bērnu mīļākā daļa ir atzīmēt, ko viņi ir izdarījuši.
Pilnu dienas plānu ieteicams veidot, ja jūtat, ka jūsu bērnam ir grūti izsekot dienas ritmam. Ja dienas režīms rit raiti, varat izveidot plānu vienai jaunajai aktivitātei, kas jāapgūst kā rutīna. Piemēram, darba lapu pildīšanu noteiktā laikā. Katru reizi, kad darbiņš padarīts, viņš ielīmē par to uzlīmi. Svarīgi, ka bērni paši atzīmē, ko viņi ir izdarījuši. Bērns priecājas par to, ko spēj izdarīt, un katru reizi cenšas arvien vairāk.
Kā ieviest jaunas rutīnas?
Kad jau ir zināms dienas ritms, var sāk domāt par jauna ieraduma ieviešanu. Jāpadomā, kādos blokos diena sadalīta, klasiski ir rīta cēliens, ēdienreizes, rotaļāšanās jeb brīvās aktivitātes, darba daļa. Pirmkārt, vislabāk jauno ir pievienot jau pie esošā, piemēram, grāmatu lasīšanu var ieviest pirms došanās gulēt, darba lapu pildīšanu pirms pastaigas. Otrkārt, labāk vienlaikus neieviest vairākus jaunus ieradumus, tas var radīt pārslodzi. Lai jaunais ieradums ieviestos ikdienā, tam jābūt regulāram, piemēram, trīs darba lapas tiek pildītas katru dienu plkst. 10:30. Jo sarežģītāks ieradums, jo pakāpeniskāk tas jāievieš, piemēram, pirmās divas nedēļas darba lapu pildīšana divas reizes nedēļā, pēc divām nedēļām pievieno vēl vienu dienu.
Es dalījos ar universālām metodēm, piemēri bija vairāk domāti pirmsskolas vecuma bērniem, bet šīs idejas var integrēt arī skolnieka un pieaugušā ikdienā.
Kā iegūt individuālu laiku sev?
Nobeigumā neliels ieteikums, kā iegūt vairāk individuālā laika sev. To var palīdzēt smilšu pulkstenītis. Iedodiet bērnam aktivitāti. Piemēram, spēlēties ar lego, krāsot, līmēt, un pēc tam iepazīstiniet bērnu ar smilšu pulkstenīti. “Redzi, šis ir smilšu pulkstenis. Tur iekšā ir smiltis. Kad smiltis notecēs lejā, būs pagājušas 15 minūtes. Kamēr pulkstenītis tek, tev ir jāspēlējas šeit, kad pulkstenītis būs iztecējis, tad tu varēsi man parādīt, ko esi uztaisījis.” Bērniem patīk smilšu pulkstenīši, ļaujiet viņiem to paņemt rokās, papētīt. Novietojiet to tā, lai bērns redz. Vērojiet, lai bērns to neapgriež otrādāk. Svarīgi, ka pēc tā laika, ko bērnam devāt spēlēties vienatnē, jūs viņam ļaujat pastāstīt, ko viņš darīja. Ja bērns jūs vēlas iesaistīt savā aktivitātē, pirms laika kaut ko parādīt, atgādiniet, ka būsiet gatavs skatīties, kad iztecēs pulkstenītis, neesiet piekāpīgs, ja vien tas nav akūti. Ja bērnam grūti izturēt šo laiku, iespējams, laiks ir par ilgu, sāciet ar mazāku laiku. Ja bērns ir aktīvs, ieteicams sākt ar 5 minūtēm un pakāpeniski laiku palielināt. Ilglaicīgā periodā šī ir efektīva metode, kura bērniem patīk un veicina bērna individuālu darbošanos.