Vai tev ir sajūta, ka bērns pārāk bieži prasa tavu uzmanību?
Lai kur tu ietu, bērns nāk līdzi, uzdodot jautājumus, vai ar vēlmi pastāstīt kaut ko, ko ir izdomājis.
Ar bērnu pilnībā nav iespējams sarunāt, lai bērns pasēž viens pats un individuāli paspēlējas?
Bērns bieži apvainojas, jo nepievēršat uzmanību?
Bērns jautā, lai paspēlējaties kopā?
Bērna uzmācīga uzvedība var būt saistīta ar vairākām lietām.
Bērna patstāvība – autonomija
Vai bērnam no zīdaiņa vecuma tiek dota iespēja darīt pašam tās lietas, kuras viņš pats varēja izdarīt? Vai bērnam jau no zīdaiņa vecuma tika dots laiks vienatnē? Jo mazāks bērns, jo īsāku laiku bērns pavada viens pats. Zīdainis guļ gultiņā vai uz sedziņas, viengadnieks droši izveidotā istabas daļā, kur var pētīt mantas, lietas u.t.t.
Bērna patstāvība – radošās spējas
Vai bērnam no agra vecuma tika piedāvātas viņa vecumam atbilstošas mantas un rotaļas? Dažkārt vecākiem ir tendence nepiedāvāt nekādas rotaļlietas vai piedāvāt vecumam neatbilstošas mantas. Lai attīstītos radošums, bērnam ir nepieciešams saskarties ar priekšmetiem, kurus viņš var pārveidot, mainīt to struktūru, uzbūvi. Radošums attīstās tur, kur nav instrukcijas par to, kā ir jādara pareizi, kur nav norāžu no vides. Līdz ar to, bērnam līdz trīs gadu vecumam ir jāpiedāvā tādas mantas, kurām nav tikai viena vienīga pareizā pielietojuma. Ja bērns vēlas pētīt vidi, tas ir jāļauj, protams, ievērojot drošību. Bērnam nav jāpiedāvā tādas mantas, kuras nedrīkst saplīst vai nedrīkst palikt netīras. Pusotra gada vecumā bērnam ir tendence plēst mantas, taču bērns neapzinās, ka viņš tās plēš – bērns pēta rotaļlietu struktūru un uzbūvi. Jo biežāk bērns dzird aizliegumus izpētes procesā, jo bērnam būs mazāka vēlme pētīt un izzināt. Rezultātā bērns var nevēlēties darīt kaut ko viens, jo vienkārši nav saņēmis tam veselīgu atbalstu.
Bērna patstāvība – ikdienas ieradumi
Vai bērns ikdienā lieto telefonu? Bērnam pirmsskolas vecumā vispār nebūtu jāizmanto telefons. Vai bērnam ir brīva pieeja TV? Viņš jebkurā brīdī to var ieslēgt vai izslēgt? Viens no biežākajiem mūsdienu skaidrojumiem, kādēļ bērns nespēj patstāvīgi spēlēties, ir tāds, ka bērna smadzenes tiek stimulētas ātra apbalvojuma saņemšanai. Varētu šķist, ka bērns taču nosēž un noskatās visu filmu, kā tur var nebūt uzmanības? Filma sastāv no kadriem, katra kadra maiņa notiek no 3-6 sekundēm. Uzmanība tiek pārslēgta no kadra uz kadru. Paskaties pilnīgi jebkuru mūsdienu multfilmu un paskaiti, pēc cik sekundēm mainās bilde – Elza no augšas, no sāniem, pietuvināti, jauns kadrs u.t.t. Multenes un spēles telefonā bojā bērna vēlmi piepūlēties, jo reālajā dzīvē apbalvojums nenotiek katru piekto minūti. Iespējams, tev varētu rasties jautājums – kā tad bērns iemācīsies tehnoloģiju pratību? Būsim atklāti, vai tas, ka, tu neuzaugi ar telefonu rokās, tev radīja grūtības iemācīties ar to darboties? Tieši tāpat arī tavs bērns iemācīsies, kad tam būs īstais laiks. Ja vēlies, lai bērns ir zinošs tehnoloģiju jomā, ved viņu uz robotikas nodarbībām.
Bērns nejūtas pamanīts
Reizēm bērni kļūst ārkārtīgi prasīgi, jo nejūtas pamanīti. Bieži, kad bērns staigā pakaļ un saka, “paskaties, kā man sanāca!”, bērns vēlas, lai vecāki tieši to arī saka – ‘’tev labi sanāca!’’. Bērns ir sācis staigāt pakaļ un nemitīgi prasīt uzmanību, tādēļ, ka viņš ir iemācījies uzvedības modeli – lai mani redzētu un dzirdētu, man pašam tas ir jāiet un jāprasa, ja es neprasu, neviens mani nepamana.